Izglītību vispirms, betons pagaidīs!
Valsts drošības dienesta kategoriskā prasība, ka tam par vairākiem desmitiem miljoniem eiro Rīgā ir jāceļ jauna ēka, nepatīkami pārsteidza ne tikai sabiedrību, bet arī daudzus Saeimas deputātus koalīcijas frakcijās.
Kā tā var būt? Apstiprinot 2020. gada budžetu, valdība kaismīgi apgalvoja, ka naudas ārstu, mediķu un skolotāju algām nav. Taču pēkšņi uzrodas būvniecības projekts, kam bez ierunām esot jāpiešķir tik, cik vajadzēs!
Mēs visu laiku runājam par izglītības stratēģisko svarīgumu, par zināšanu ekonomiku, par zinātnisko pētījumu nozīmi. Kaut ko arī paveicam šī mērķa labā. Strādājam, lai pārvarētu demogrāfisko bedri. Taču skolotāju, bērnudārzu audzinātāju un auklīšu algām naudas vienmēr pietrūkst. Betonam nez kāpēc tā vienmēr atrodas.
Atceroties līdzīgus atgadījumus pagātnē, man rodas nelāgs iespaids, ka drošībnieki ir tikai kārtējais megafons, ar ko valsts budžetam ir izteiktas celtniecības lobija prasības. Visuzskatāmākais atgādinājums tām ir Nacionālā bibliotēka, ko par 268 miljoniem eiro uzcēla ekonomiskās krīzes smagākajos gados, kad tā laika valdība attaisnoja tēriņus ar nepieciešamību sildīt ekonomiku.
Ideja, ka VDD neatliekami ir vajadzīga pavisam jauna un dārga ēka, turklāt uz intensīvi noslogotās Brīvības ielas ar tās sastrēgumiem, ir izaicinoši izšķērdīga. Šobrīd izmaksas būvniecībā ir ļoti augstas, pat neracionālas. Galvaspilsētā valstij pieder vairāki neapsaimniekoti īpašumi, kurus ar nelielām izmaksām var pielāgot iestādes vajadzībām.
Ja tik tiešām bez jaunbūves nekādi nevar, tad kāpēc speciālie dienesti nevarētu izmitināties, piemēram, Siguldā vai Saulkrastos? Ne tikai VDD, arī Satversmes aizsardzības birojs. Iespējams, pat militārais pretizlūkošanas birojs. Varbūt darbs zem viena jumta beidzot mazinātu kuluāru tenkas, ka šīs iestādes vairāk nodarbojas ar savstarpējām intrigām, nevis tiešajiem pienākumiem.
ASV Aizsardzības ministrija jeb Pentagons un Centrālās izlūkošanas pārvaldes galvenā mītne atrodas ārpus Vašingtonas, un nekādas milzu problēmas tas nerada!
Es turpinu kategoriski uzstāt, ka valdībai ir jāatslogo Rīgas infrastruktūra no savām struktūrām par labu ekonomikas attīstībai. Lai reāli atbalstītu attīstību reģionos, tur jāpārceļ daļa no ministrijām un iestādēm. Valsts pasūtīti lieli būvniecības projekti un budžeta ieguldījumi ir jāveic ārpus galvaspilsētas un tās veidotās labklājības zonas.
Valsts drošības iestādes ir pietiekami labi finansētas. Latvijai, NATO dalībvalstij, ir iespaidīgs aizsardzības budžets, un militārā pretizlūkošana ir īpaši nodrošināta, ļaujot valdībai un sabiedrībai sagaidīt no tās augstu efektivitāti. Šo iestāžu vadībai ir skaidri jāapzinās – tām vajadzīgie līdzekļi joprojām tiek atrauti no Latvijas izaugsmei un arī tās drošībai stratēģiskām nozarēm, radot un palielinot smagas sociālās sekas.
Tāpēc nevajag tik demonstratīvi pieprasīt privilēģijas. Nevajag par visu varu atrast pretvalstiskus motīvus, ja kāda sabiedrības daļa protestē pret nepietiekamu finansējumu tās pamatotām vajadzībām. Mēs neesam policejiska valsts, lai arī varbūt kādai būvfirmai to gribētos. Drošības politika kalpo Latvijas tautai, nevis otrādi.
Mums šodien ir jāpaspēj radīt gudru, izglītotu un veselu sabiedrību, kas prot nopelnīt sev labklājību ar zināšanu, tehnoloģiju un zinātnes palīdzību. Tad arī valstij uzradīsies pietiekami daudz brīvas naudas, ko tā bez problēmām varēs ieguldīt betonā, stiklā un santehnikā. Vēlams, ne Rīgā.