Kā atgriezties normālā ikdienā
Šobrīd Latvija, Eiropa un pasaule sāk pieņemt situāciju un saprast, kā tai pielāgoties un kā dzīvot pašreizējos apstākļos.
Tas nenoliedzami ir apgrūtinoši un ierobežojoši ikvienam, tādēļ nevienam nav noslēpums, ka rodas daudz jautājumu, kā, beidzoties šai pandēmijai, dzīvosim tālāk. Kā attīstīsies ekonomika, uzņēmējdarbība, kā spēsim to stimulēt un atjaunot. Kas notiks ar kultūru, sportu un citām sabiedrībai aktuālām un svarīgām jomām. Kāda būs sabiedrības ne tikai fiziskā, bet arī mentālā un emocionālā veselība un kādas sekas pandēmija būs atstājusi katram personīgi.
Domāju, ka pieaugs pieprasījums pēc tādiem speciālistiem kā psihologi un psihoterapeiti, un arī medicīnas nozares noslogojums pieaugs šobrīd atlikto ārstēšanas un pakalpojumu saņemšanas ierobežojumu dēļ. Nenoliedzami, šī brīža situācija atstās sekas sabiedrības emocionālajā veselībā. Ģimenēm šobrīd ir jātiek galā ar dubultu, pat ja ne lielāku slodzi. Ja vecākiem ir paveicies un viņu darba vietas spēj nodrošināt pilnvērtīgas darba iespējas un apstākļus vai pat darbu attālināti, un ģimenē ir vismaz viens, ja ne pat vairāki skolēni un bērnudārznieki, tad slodze, kas ir nākusi papildus pie ikdienišķajiem pienākumiem un atbildības, ilgstošākā laika periodā noteikti atstās sekas. Nevienam iekšējie resursi nav neierobežoti. Visa šī situācija ar attālināto mācīšanos un aicinājumu pēc iespējas bērnus nevest uz bērnudārzu rada papildu psiholoģisko spriedzi. Bet īpaši šo spriedzi izjūt tie, kuri ir palikuši bez darba, un, ņemot vērā, ka situācija ir neprognozējama, nespēj šobrīd plānot savu nākotni un darba iespējas.
Šo mācību gadu drīz noslēgsim un tad varēsim pētīt un skatīties rezultātus, un spriest par efektivitāti, paveikto un arī pieļautajām kļūdām. Atsākoties jaunajam mācību gadam, cerams, ka visi varēs atgriezties savās mācību iestādēs, bet arī tad būs nepieciešama ļoti liela iepriekšminēto speciālistu iesaiste, jo pa šiem mēnešiem ārkārtas situācijā katrs ir mācījies un strādājis, kā spējis, un atgriezties pēc vasaras iepriekšējā sistēmā un režīmā var būt ļoti sarežģīti. Arī skolotājiem un vecākiem noteikti būs nepieciešams papildu psiholoģiskais atbalsts, un šeit ļoti liela loma būs skolu psihologiem, viņu sagatavotībai un spējai saskatīt problēmsituācijas un risināt tās. Latvijas pašvaldībām būs jāsniedz atbalsts šiem speciālistiem.
Neatbalstu un uzskatu par nepieņemamām piemaksas, ko izdalīja augsta ranga amatpersonām un ierēdņiem – personām, kuru algas jau tā pārsniedz jebkuru vidējo algu un kuru ieguldījums pandēmijas apkarošanā un ikdienas nodrošināšanai sabiedrībā ir minimāls un pašu veselību un dzīvību neapdraudošs. Ja paskatāmies uz šo visu no cita skatu punkta – kas notiktu militāra konflikta gadījumā? Vai armijas ģenerāļi arī prasītu papildu piemaksas par darbu, kas ir viņu izvēlēts un viņu pienākums jebkuros apstākļos un situācijā? Katrs mēs esam izvēlējušies savu profesiju, darbu, ko darām, un rēķināmies ar to, ka apstākļi var būt dažādi, bet tas neatbrīvo no pienākuma augstākajai valsts ierēdniecībai savu darbu veikt atbilstoši labākajai sirdsapziņai par nolīgto atalgojumu. Protams, es atbalstu piemaksas un atbalstu mazāk apmaksātajiem profesiju pārstāvjiem, tādiem kā mediķi, policisti, pārdevēji, farmaceiti un citi, kas šobrīd rūpējas un gādā par mūsu veselību un sabiedrības kopējo labsajūtu, kas ik dienu pakļauj riskam sevi un savas ģimenes. Taču izdalīt piemaksas tiem, kuru algas vienmēr bijušas divu līdz četru tūkstošu robežās, ir nožēlojami. Politiskai vadībai ir jābūt ar loģisko domāšanu un augstiem ētikas un morāles principiem, jo īpaši šajos ārkārtas apstākļos.
Beidzot valdība atsaucās uz manu un arī vadošu Latvijas ārstu aicinājumu atvērt sporta skolas un dot atļauju bērniem un sportistiem nelielās grupās, ievērojot visus drošības pasākumus, atsākt treniņus. Tāpat arī lēmums par kultūras pasākumu organizēšanas iespējām nelielām grupām līdz 25 cilvēkiem, saglabājot distancēšanos gan brīvā dabā, gan iekštelpas, noteikti ļaus arī kultūras pasaulei un pašdarbībai nedaudz sasparoties un atjaunoties. Jo šie lēmumi treneriem un kultūras jomas pedagogiem dod iespēju improvizēt un mēģināt atsākt kādas kontaktnodarbības.
Nenoliedzami, šis ārkārtas stāvoklis un pandēmija būs mainījuši sabiedrības paradumus, vērtības un vajadzības, tādēļ – pacietību, izturību, sapratni mums visiem citam pret citu un notiekošo kopumā! Ievērosim drošības pasākumus un darīsim visu pēc labākās sirdsapziņas, lai pēc iespējas ātrāk varētu iziet no šī ārkārtas stāvokļa un atgriezties pie normālas ikdienas dzīves, ekonomikas un sabiedriskām norisēm.