LR Saeimas deputāta Romāna Naudiņa paveiktais 2011.gadā oktobris līdz decembris

Autors: .

TIKŠANĀS AR IEDZĪVOTĀJIEM,ORGANIZĀCIJĀM, BIEDRĪBĀM, NVO

Norise: 21.oktobrī 2011.gadā dienas garumā tikšanās ar Valmieras Viestura vidusskolas skolēniem.

Tēma:

• Runājām par uzņēmējdarbību, ražošanu, eksportu un Latvijas Saeimu;
• Informēju par ražošanas un eksporta praktisko pusi, pamatojoties uz savu pieredzi uzņēmējdarbībā.
• Par to, cik svarīgi ir atbalstīt Latvijas ražotājus un ikdienā pirkt Latvijas preces.

 

Norise: 25.novembrī 2011.gadā tikšanās ar Valkas iedzīvotājiem

Tēma:

NA dalība valdībā, ministru virzīšana, NA frakcijas prioritātes šim un nākamajam gadam.

Norise: dalība 2.decembrī 2011.gadā 13.30 Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra rīkotajā sanāksmē (KNMC)

Tēma:

• Par 2013.gada Dziesmu un Deju svētkiem un to sagatavošanas procesu.
• Par svētku procesa finansējuma situāciju un neatliekamajiem pasākumiem svētku sagatavošanai nākamajā gadā.
• Par iespēju kopā ar sociālajiem partneriem un virsvadītājiem un virsdiriģentiem griezties ar vēstuli LR Saeimā, sniedzot pamatotu skaidrojumu, ka 2013.gada svētku norise nav iespējama bez kvalitatīva sagatavošanas procesa 2012.gadā.
• Par ideju rīkot protesta akciju ‘’Klusējošie Dziesmu svētki’’ pie Saeimas 15.decembrī

Rezultāts:

• Panākta vienošanās, ka tiks precizēta esošā situācija,
• Tika pieprasīts uz 5.decembri iesniegti NA frakcijas kultūras darba grupai - izvērstu svētku izdevumu tāmi, svētku norises plānu, māksliniecisko koncepciju.Uz darba grupas sēdi uzaicināta centra direktore D.Melbārde un Dziesmu svētku nodaļas vadītāja L.Ribicka.

Norise: Dalība 3.decembrī 2011.gadā Latvijas Dziesmu svētku biedrības kopsapulcē

Tēma:

• Par situāciju Dziesmu svētku organizēšanas procesā
• Par mērķdotācijām tautas mākslas kolektīvu vadītājiem
• Valdes vēlēšanas. No valdes priekšsēdētājas amata atsakās deputāta palīdze Ilze Kalniņa, kura turpinās darboties valdes sastāvā.

Rezultāts:

• Dziesmu svētku b-ba aicinās sociālos partnerus, NVO nerīkot protesta akciju 15.decembrī pie Saeimas ēkas
• Ierosinu izstrādāt mērķdotāciju sadales kritērijus, nolikumu.

Norise: 5.decembrī 2011.gadā NA frakcijas kultūras darba grupa, piedalās uzaicinātās personas D.Melbārde un Dziesmu svētku nodaļas vadītāja L.Ribicka

Tēma:

• Par prasību piešķirt Ls 80 000 no valsts budžeta 2012.gadā Dziesmu un Deju svētku sagatavošanas procesam

Rezultāts:

• piešķirti Ls 80 000 no valsts budžeta 2012.gadā Dziesmu un Deju svētku sagatavošanas procesam
• KNMC vadībai, papildus iesniegtajiem dokumentiem ,jāiesniedz arī svētku sarīkošanas koncepcija

 

Norise: 13.decembrī 2011.gadā tikšanās ar diriģentiem, horeogrāfiem, kultūras darbiniekiem

Tēma:

• Par plānoto protesta akciju 15.decembrī pie Saeimas

Rezultāts:

• Panākta vienošanās, ka akcija nenotiks, jo NA Dziesmu un Deju svētku sagatavošanas procesam budžeta 2.lasījumā pieprasīs Ls 80 000

 

Norise: 19.decembrī 2011.gadā tikšanās ar Cēsu novada iedzīvotājiem kultūras biedrībā „Harmonija”, Cēsīs, Dzintara ielā 7.

Tēma:

• Informēju par aktualitātēm Saeimas darbā.
• Par prioritātēm savā darbībā -  par ekonomiku, kas vērsta uz ražošanu, eksportu, un par kultūras nozari, kam esmu apņēmies pievērst būtisku uzmanību.
• Par Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK frakcijas iesniegtajiem priekšlikumiem 2012.gada budžetam par finansējuma piešķiršanu ,kuri koalīcijas padomē tika noraidīti.
• Par prasību piešķirt 80 tūkstošu latu piešķiršanu Dziesmu un deju svētku procesam, lai uzsāktu organizatorisko gatavošanos svētkiem. Dziesmu un deju svētki ir nozīmīgākā mūsu nacionālās kultūras vērtība, kas savā nozīmībā līdzvērtīga valodai.
• Par nostāju un rīcību gaidāmajā referendumā par valodu, kā arī par atbalstu nevalstiskajām organizācijām, kas darbojas kultūras jomā.
• Par Saeimas slēgto balsojumu negatīvo ietekmi

 ( Tikšanās atspoguļota Laikrakstā Vidzemes novadiem ‘’Druva’’, 28.12.2011. Andas Dzenžas publikācijā „Atskaitās par Saeimas darbu”).

Rezultāts:

Arī turpmāk reizi ceturksnī Cēsu novada ļaudis tiks aicināti uz tikšanos, lai uzzinātu par notiekošo valdībā.

 

Norise: 19.decembrī 2011.gadā dalība Dziesmu svētku biedrības valdes sēdē

Tēma:

• reģionālās kultūrpolitikas attīstība un īstenošana, lielāka uzmanība pievēršama reģionu līmenim.
• Atalgojuma sistēma tautas mākslas kolektīvu vadītājiem

Rezultāts:

• tiks iesniegti priekšlikumi kultūras ministrijai par mērķdotāciju sadales principiem
• veidot reģionālās Dziesmu svētku b-bas  nodaļas

 

PRESE.VIEDOKĻI

Lai gan Latvijā šobrīd situācija nav tik pozitīva, kā vēlētos, tomēr vados pēc R.Dzintara Ceturtās atmodas desmit likumiem: „Par savu valsti, zemi un tautu runā labu! ‘’. To allaž paturu prātā, kad sniedzu intervijas, paužu savu viedokli un tiekos ar iedzīvotājiem.

20.novembris 2011.gads Valmieras reģionālais laikraksts ‘’Liesma’’ , viedoklis publikācijā par valsts valodu ‘’Izvirzīt prasību par otru valsts valodu - ir absurds’’.

Tēzes:

• Latvijas Republikas Satversmes 4.pantā noteikts, ka Latvijas valsts valoda ir latviešu valoda.
• nesaprotama un neloģiska ir ļaužu grupas iniciatīva, lai krievu valodu noteiktu kā otru valsts valodu.
• Tā ir necieņa , kas balansē uz naida robežas pret latviešu valodu un visu latvisko.
• jāsaprot, ka mazā nācijā izvirzīt prasību par otru valsts valodu - ir absurds
• tiek radīta nevajadzīga starpetniskā spriedze Latvijā.
• nav pieļaujamas pat diskusijas par otru valsts valodu, jo pretējā gadījumā viena mirklī varam pazaudēt to, ko esam sasnieguši grūtās cīņās un ar mūsu senču asinīm. Tādēļ Nacionālā apvienība nākusi klajā ar ierosinājumu - noteikt kā negrozāmu Satversmes pantu par latviešu valodu kā valsts valodu
• Valoda tāpat kā valsts himna, karogs un ģerbonis ir valsts simbols, mūsu uzdevums un svēts pienākums ir to kopt un saglabāt
•  Latviešu valoda Latvijā nozīmē tautas dzīvību. Tikai ar savu valodu varam realizēt tradicionālās prasmes – gan prasmi dziedāt, stāstīt, gan saglabāt un attīstīt mūsu tautas nemateriālās kultūras
• Valoda ir pašapziņas un katras tautas identitātes zīme, viens no veidiem, kā cilvēku atpazīst. Tā ir iedzīvotāju kopīgā vērtība un bagātība. Par valodu atbildīgi ne tikai tie, kuri tajā runā, bet arī tie, kuri dzīvo līdzās
• lieki runāt par otru valsts valodu, tieši otrādi, - mums vēl intensīvāk ir jādomā par to , lai latviešu valodu bagātinātu, jo tik daudz skaistu senvārdu no mūsu leksikas laika gaitā ir pazuduši
• Mana pārliecība ir nemainīga, proti, savā zemē katram ir jārunā dzimtajā valodā. Neviens cits pasaulē mūsu vietā to nenosargās, tas ir tikai un vienīgi mūsu pašu rokās, tā ir mūsu kopējā atbildība.  

 

30.novembris 2011.gads portāla www.deputatiuzdelnas.lv  deputāts Romāns Naudiņš atbild uz sekojošiem jautājumiem:

1.Jūsu viedoklis par deputātu administratīvo, kriminālvajāšanas imunitāti ?

‘’ Administratīvās imunitātes atcelšanu neatbalstu. Uzskatu, ka deputāts ir paraugs sabiedrībai un viņam jāievēro likums.Ja arī deputātam ir gadījies pārkāpt likumu ,tad arī tas sabiedrībai ir jāzina un deputāts to arī izskaidro. Neredzu neko ļaunu, ja sabiedrība ir informēta par deputātu pārkāpumiem”

2. Vai atbalstāt deputātu imunitātes atcelšanu kratīšanu veikšanai un kriminālvajāšanai?

„Atbalstu imunitātes atcelšanu kratīšanai un kriminālvajāšanai. Protams, ka tas arī rada zināmu risku, jo pret deputātu var tikt veiktas provokācijas un ierosinātas safabricētas krimināllietas. Iespējams, ir jāsaglabā imunitāte deputāta izdošanai, bet jāatceļ imunitāte kratīšanai.

 

3.Vai atbalstāt aizklāto balsojumu atcelšanu? Cik plaši (attiecībā uz Saeimas prezidiju, KNAB priekšnieku, SAB priekšnieku utt.)?

„ Atbalstu aizklāto balsojumu atcelšanu pilnībā. Kā jauns deputāts Saeimā, kas jau saskāries ar aizklāto balsojumu, uzskatu, ka aizklātie balsojumi Saeimā ir bijuši par pamatu politiskam tirgum un arī sekas tam, ka Latvijā ekonomiskā situācija ir nožēlojama”.

 

2011.gada 13.decembrī Rīta avīzes Latvijai ‘’NEATKARĪGĀ’’ žurnālists Jānis Lasmanis jautā Saeimas deputātam no Nacionālās apvienības ‘’Visu Latvijai’’, TB/LNNK, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas biedram Romānam NAUDIŅAM :

Aizvadītās nedēļas nogalē valsti pāršalca baumas par Swedbank stabilitāti. Cilvēki panikā no bankas bankomātiem izņēma vairāk nekā 24 miljonus latu. Kam bija izdevīgi, un ko būtu nepieciešams darīt, lai šādas situācijas atkārtotos pēc iespējas retāk?

Tēzes:

• No paša sākuma bija skaidrs, ka tās ir tikai baumas. Domāju, ka šādi izpaudās komercbanku kari. Pēc Latvijas Krājbankas kraha komercbankas ir ieinteresētas iegūt no Krājbankas aizgājušos klientus, un Swedbank ieguva vērā ņemamu daļu .
•  Bija attiecīgais brīdis, cilvēkiem svaigā atmiņā Krājbankas  krahs, un negodīgi cilvēki to izmantoja.
• Mūsu drošības dienesti ir nepietiekami nodrošināti, lai varētu efektīvi cīnīties ar šādiem baumotājiem. Specdienestos ir jābūt cilvēkiem, kas ir kompetenti finanšu jautājumos un saņem pienācīgu atalgojumu. Ieročiem starpvalstu karos ir krietni mazāka loma nekā aizvadītajā gadsimtā. Galvenais ierocis tagad ir finanses, ar kurām var sagraut ekonomiku.

 

20.decembris 2011.gads Valmieras reģionālais laikraksts ‘’Liesma’’  Par valsts budžetu 2012.gadam.

Tēzes:

• Savā darbībā esmu uzstādījis prioritātes, proti, pievērst uzmanību ekonomikai, kas vērsta uz ražošanu, eksportu un kultūras nozarei.
• Uzskatu, ka valsts un pašvaldības naudas līdzekļi jāglabā valsts kasē, bet privātais sektors jāapkalpo komercbankām.
• Esmu pārliecināts par to, ka mikrouzņēmuma nodokļa programmu ir nepieciešams paplašināt, tā ietvaros palielinot atļauto nodarbināto personu skaitu uzņēmumos un palielinot kopējo sniegtā pakalpojuma apgrozījuma slieksni.
• Esmu gandarīts, ka NA prasība par Ls 80 000 piešķiršanu Dziesmu un deju svētku procesam, lai uzsāktu organizatorisko gatavošanos svētkiem, tika izpildīta. Tas ir ļoti nozīmīgs sasniegums! Dziesmu un deju svētki ir nozīmīgākā mūsu nacionālās kultūras vērtība. Tautas mākslai cilvēki velta savu brīvo laiku, lai koptu, attīstītu un nodotu tālāk paaudzēm mūsu gara mantas.
• Visā pasaulē vērojama tendence, ka pieaug pasīvo kultūras patērētāju skaits un samazinās aktīvais kultūras veidotāju slānis. Lūk - mums Latvijā - tautas māksla un Dziesmu svētku process ir šī aktīvā forma, kā iesaistīt sabiedrību kultūras procesā, un jāņem vērā, ka šajā laikā, kad tauta nav īpaši bagāta, - daudziem tā ir vienīgā iespēja kontaktēties ar mākslu vispār, tā ir dzīve un personīgā pilnveidošanās visa mūža garumā. Tas mūsu valsts identitātes apliecinājums.
• Nacionālā apvienība patur spēkā tiesības nākamā gada budžetā veikt grozījumus un īstenot arī citus iesniegtos priekšlikumus.  

 

2012. gada decembrī  Jānis  Lasmanis, Neatkarīgā Rīta avīze publikācija :   ‘’Vēlas stiprināt valsts bankas – ne pārdot ‘’

Tēzes:

• Cerot panākt, lai valsti un pašvaldības pēc iespējas mazāk skartu iespējamie nākamie banku krahi, Nacionālā apvienība vēlas grozīt ierasto kārtību, nosakot, ka valsts un pašvaldību līdzekļi tiek pārvaldīti Valsts kasē, kā arī stiprināt kādu valsts banku ar ierēdņu algas kontiem.
• Romāns Naudiņš uzskata, ka komercbankām Latvijā ir dots pārāk daudz privilēģiju. Viņš kā atzīstamu un atdarināmu pieredzi pieminēja Vāciju, kurā valsts ierēdņu algu konti atrodas valsts bankā, kura izsniedz arī maksājumu kartes un piedāvā iespēju veidot depozītus. Rīkojoties līdzīgi, Latvija varētu izveidot stabilu un krīzēm mazāk pakļautu banku.
• Šo ideju atbalsta arī Valsts kontroliere Inguna Sudraba, kas uzskata, ka valsts un pašvaldību iestādēm pirmām kārtām ir jānodrošina, lai to rīcībā esošā nodokļu maksātāju nauda tiktu efektīvi izlietota normatīvajos aktos noteikto funkciju pienācīgai izpildei, nevis kā prioritāru mērķi šiem resursiem izvirzīt maksimālas peļņas gūšanu no to uzglabāšanas kredītiestādēs.

 

LABDARĪBA. ZIEDOJUMI.

 

• 2011.gada 28.oktobrī notika Strenču, Smiltenes un Valkas novadu 10.grāmtu svētki, tikšanās ar Latvijas māksliniekiem, rakstniekiem un kolorītām personībām klātienē. Romāns Naudiņš ir viens no šo svētku finansiālajiem atbalstītājiem.
• 2011.gada 28.oktobrī Jaunpiebalgas kapsētā pēc militāra goda tradīcijām pārapbedīja nacionālo partizānu Jāni Melnīti, kurš kritis kaujā ar okupācijas karaspēku 1946.gada 25.janvārī. Šo pasākumu finansiāli atbalstīja Romāns Naudiņš.
• 2011.gada 11. novembrī Lāčplēša dienā un 18. novembrī Romāns Naudiņš bez maksas dāvina Latvijas karoga lentītes Ozolnieku bērnu dārza „Saulīte’’ bērniem un LOVE LATVIA veikalu apmeklētājiem TC Origo, TC Galerija centrs, kā arī dāvina svētku brīdi , kurā muzicē Andris Kivičs
• 2011.gada 18.novembrī Valmieras pensionāriem un invalīdiem tiek dota iespēja braukt sabiedriskajā transportā bez maksas. Nepieciešamos līdzekļus šim nolūkam ziedo Romāns Naudiņš.
• 2011.gada decembrī Saeimas rīkotās labdarības akcijas ietvaros, sagatavotas un nosūtītas Ziemassvētku dāvanas bērniem Vidzemē
• 2011.gada 23.decembrī Ziemassvētku pasākumā Ērģemes bērnu nama iemītniekus Romāns Naudiņš pārsteidza ar noderīgu dāvanu- mūzikas centru

 

IESNIEGTĀS INICIATĪVAS

Kultūras nozares problēmas un risinājumi

 

• Lai KNMC kā Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku rīkotājs pilnībā varētu nodrošināt laicīgu un kvalitatīvu svētku sagatavošanu un rīkošanu, ar 2012.gadu ir nepieciešams stiprināt KNMC kapacitāti, palielinot esošo darbinieku skaitu (par 6 štata vietām)
• Kopš 2008.gada ir būtiski samazināts KNMC budžets. Salīdzinot ar 2008.gadu, samazinājums kopumā ir par 53%, tas ietekmē kvalitatīvu Dziesmu un deju svētku procesa īstenošanas gaitu svētku starpposmā.

Risinājums:

Pamatojoties uz to, ka budžetā papildus tika iedalīti Ls 80 000, problēma daļēji atrisināta

• Pēc KNMC reorganizācijas , štatu un budžeta samazinājuma, nav izstrādāts alternatīvs modelis kvalitatīvai funkciju veikšanai. Ir nepietiekamas sadarbības iespējas ar reģioniem.

Risinājums:

šobrīd tiek risināts jautājums par reģionālajiem koordinatoriem, tiek izstrādāti sadarbības modeļi

• Nesakārtota kultūras darbinieku kvalifikācijas celšanas joma.

Risinājums :

jāattīsta valsts un reģionālo augstskolu sadarbība kultūras speciālistu izglītošanas jomā, Valsts ar līdzfinansējumu reģionālās augstskolās attīstītu mūžizglītību un kultūras darbinieku kvalificēšanas celšanu. Vajadzīga sadarbība ar Izglītības ministriju - studiju fonda izveidei reģionos. Augstskolās jāveido vienotas mācību programmas kultūrizglītībā.

• Aizkavēts ir valstiska līmeņa risinājums attiecībā uz kultūras centru un namu tiesiskās bāzes sakārtošanu. No likumdošanas viedokļa kultūras darbinieks ir neaizsargāts. Pašvaldības pašas noteic slodžu likmes. Kultūras darbinieku vidū izteikta vēlme pēc īpaša kultūras centru tiesības nosakoša likuma.

Risinājums:

Lai sakārtotu kultūras sfēru, nepieciešams noteikt kultūras iestāžu standartus. Juridiski sakārtot Kultūras un Tautas namu jomu.

• Aktuāla ir kultūras infrastruktūras sakārtošana un kultūras iestāžu materiālās bāzes uzlabošana. Tieši nesakārtoto un nepiemēroto telpu dēļ, daudzos kultūras namos nav iespējama profesionālu kolektīvu uzstāšanās un kultūras decentralizācijas ideja nedarbojas. 

Risinājums :

kultūras/tautas namu akreditācija. Jānosaka valsts prasību minimums un maksimums kultūras jomā. (Vēlams paredzēt KM finansējumu pašvaldībām kultūras attīstības fondā. Pašvaldības šo finansējumu novirzītu aktuālās kultūras jomas attīstībai vai uzturēšanai) 

• Jāpārskata autortiesību likums un jārod visām pusēm pieņemams risinājums, kas piemērojams šī brīža ekonomiskajai situācijai. Pagastu un pilsētu kultūras namu vadītājiem nav skaidra autortiesību tarifu aprēķinu sistēma, kas noteikta AKKA/LAA un LaIPA līgumos.  

Risinājums: iesaistīties Kultūras ministrijai autortiesību tarifu izstrādes procedūrā, jo autortiesību maksājumi AKKA/LAA , kā arī LaIPA, sastāda neadekvāti augstas izmaksas, šāds izmaksu slogs apgrūtina reģionu pašvaldību kultūras darbinieku darbu, īpaši lauku rajonos .

Tautsaimniecības problēmas un risinājumi

• Latvijas uzņēmumi spiesti pildīt transporta izmantošanas noteikumus iekšzemē, kuri pielīdzināti starptautiskajiem pārvadātājiem. 

 

Risinājums:

vērsties ar vēstuli Satiksmes ministrijā, lai noskaidrotu vai minēto jomu regulē ES likumdošana, ja tā, tad kāda tieši? Kādu risinājumu redz Satiksmes ministrija, vai nav jāizstrādā jauni noteikumi?

 

• Ierosinu pārdomāt , vai nav iespējams mainīt nosacījumus mikrouzņēmumiem, dubultojot apgrozījumu līdz 150 00 Ls, nodarbināto skaitu līdz 10 darbiniekiem.

 

Risinājums:

Ja nosacījumi tiktu mainīti ,tas veicinātu eksportu, piemēram, mazāki nodokļi, preci var saražot lētāk un tā kļūst konkurētspējīga globālajā tirgū. Vairāk ražojam, vairāk darba vietu.

Iesaku izstrādāt eksporta atbalsta programmu, jāizstrādā nosacījumi eksporta uzņēmumiem ar atvieglotu nodokļu sistēmu, proti, algas tādā gadījumā nedrīkst būt zemākas par 500 Ls, izskatīt iespēju par fiksēto maksājumu. Nosacījums- var šos noteikumus piemērot tikai eksporta uzņēmumiem,ražotājiem.