Pilsonību- pēc Orvela atziņām
Autors: Guntis Vīksna, laikraksts .
Attēlā: Guntis Vīksna
Patlaban visiem 100 Saeimā sēdošajiem tautas kalpiem īsti nav ko darīt. Vēl puslīdz ar budžeta konsolidācijas (ne valsts attīstības) problēmām aizņemti pozīcijas politiķi, bet opozīcijai, kuras resnākā komponente par daudz krieviska, otra — par daudz tautiska, bet trešā vienkārši sasmērējusies 9. Saeimā, atliek vien nagus grauzt vai kā citādi pašapmierināties.
Sapratuši, ka pie ekonomikas jautājumiem netikt, nacionālās apvienības Visu Latvijai!–TB/LNNK deputāti nodauzījuši putekļus no 17 gadus nekustinātā Pilsonības likuma. Un sadomājuši to vēl konservatīvāku darīt, izgrozot tā, lai ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi varētu pieņemt dubultpilsonību. Patiesībā loģisks solis. Kaut ko līdzīgu — gan 6 Vienotības deputāti — cēluši priekšā jau 9. Saeimā, taču to nav paguvuši izskatīt, tāpēc šoreiz jauns variants. No vēl nacionālāk tendētas opozīcijas, tāpēc vēl latviskāks, ar vēl šaurāku potenciālo dubultpilsoņu loku.
Nodomi Pilsonības likuma revidētājiem viscildenākie: sekmēt valsts saikni ar cilvēkiem, kas okupācijas laikā pametuši Latviju, un viņu tiešajiem pēcnācējiem, kā arī lai saglabātu saikni ar Latvijas pilsoņiem, kas aizbraukuši uz pastāvīgu dzīvi citās valstīs. Tiktāl viss jauki. Savādi kļūst, uzzinot cerēto jauno pilsoņu loku — dubultpilsonību Saeimas nacionāļi likuma grozījumos atvēl tikai Šveices, Austrālijas, Brazīlijas, kādas ES vai NATO dalībvalsts pilsonim, kas vēlas atjaunot savu Latvijas pilsonību, vai arī Latvijas pilsonim, kas vēlas iegūt kādas minētās valsts pilsonību, vienlaikus saglabājot Latvijas pilsonību.
Kur paliek Sibīrijas latvieši, Krievijā un vēl citās NVS valstīs ar latviešu ievērojamu diasporu dzīvojošie? Kur no senām Dienvidamerikas latviešu koloniju zemēm pazudušas, piemēram, Argentīna un Venecuēla? Pēdējās divas gan varētu būt vienkārši baltie plankumi deputātu ģeogrāfijas zinībās.
Ir tikai normāli, ka Latvijā, tāpat kā vairumā Eiropas valstu, tiek pieļauta dubultpilsonība. Taču nav īsti normāli, ja potenciālie dubultpilsoņi atkal tiek šķiroti pēc deguniem (karogiem). Jo tad beigās viss sanāk kā slavenajā Džeimsa Orvela Dzīvnieku fermā — visi dzīvnieki (gan Rietumos, gan Austrumos) ir vienlīdzīgi, bet daži dzīvnieki (no Rietumiem) ir vienlīdzīgāki par citiem...
Ar ko gan latviski nerunājošie rietumu latvieši ir labāki par latviski nerunājošiem austrumu latviešiem? Tie pirmie ir pēcnācēji tiem, kas no Latvijas aizbrauca paši, gan dodoties labprātīgā ekonomiskā trimdā, gan (pamatoti) bēgdami no padomju režīma, savukārt to otro vecākus un vecvecākus savulaik aizveda trimdā ar varu, tur — nedēļām ilga sliežu ceļa otrā galā — nepiedāvājot attīstītu kapitālismu ar neierobežotām iespējām...
Žēl, bet te parādās Visu Latvijai!-TB/LNNK itkā patriotiskā soļa dubultmorāle: tiem, kas labprātīgi atstāja Latviju, dosim pilsonību, bet tiem, ko izsūtīja — nē. Labi tas vai slikti, bet mēs joprojām dzīvojam valstī, kurā cilvēks var nodzīvot no dzimšanas līdz nāvei, dažādu apstākļu pēc tik un tā nekļūstot par šīs valsts pilsoni. Savukārt rietumniekam, kas varbūt nekad nav bijis savu senču zemē, pienāktos Latvijas pilsonība kā bonuss tikai tāpēc, ka viņš nāk no Vakareiropas vai ASV?
Iespējams, pie mums pilsonības lietām tiešām jābūt kā Orvela aprakstītajā fermā. Jo sile, pie kuras, gardi šmakstinādami, jau pārdesmit gadus visnotaļ demokrātiski barojas vienlīdzīgākie, mums ir.