R.Naudiņa runa Latvijas Pašvaldību savienības 25.kongresā

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Romāna Naudiņa runa Latvijas Pašvaldību savienības 25.kongresā, kas aizritēja 30.maijā Aizkrauklē

 

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs, cienījamie pašvaldību vadītāji, deputāti, kolēģi!

 

Pēdējo gadu laikā ir daudz runāts par nepieciešamību veicināt reģionu ekonomisko attīstību, attīstīt uzņēmējdarbību, dot pašvaldībām lielākas iespējas atbalstīt vietējos uzņēmējus. Man kā cilvēkam ar pieredzi uzņēmējdarbībā, kā arī pašvaldības un Saeimas darbā, ir bijusi iespēja gan likumdošanas, gan praktiskas darbības līmenī risināt ar uzņēmējdarbības veicināšanu saistītus jautājumus. Pozitīvi vērtējams, ka Latvijas stratēģisko prioritāšu virsotnē ir izvirzījusies uzņēmējdarbības attīstība. Bet vai mēs pietiekami mērķtiecīgi strādājam, īstenojot šo prioritāti? Strādājot izpildvarā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, es redzu daudzas labas iniciatīvas un pasākumus, kas uzsākti jau iepriekšējos gados, kā arī daudzus līdz šim neatrisinātus jautājumus.

 

Par Fondiem

Šobrīd ministrija tāpat kā citas ministrijas aktīvi strādā, lai pabeigtu ES fondu plānošanu un pēc iespējas ātrāk varētu uzsākt atbalsta programmu īstenošanu.

ES fondos 2014.-2020.gadam tiek plānoti gandrīz 280 milj. EUR pašvaldību uzņēmējdarbības infrastruktūrai. Tematiski galvenais uzsvars tiek likts uz uzņēmējdarbībai nepieciešamās infrastruktūras attīstību (ceļi, inženierkomunikācijas, pieslēgumi, degradēto teritoriju sakārtošana).

Mēs piedāvāsim atbalstu visām pašvaldībām infrastruktūras attīstībai, taču tikai pašas pašvaldības sadarbībā ar vietējiem uzņēmējiem var noteikt, kur precīzi un kāda veida ieguldījumi ir nepieciešami. Tāpēc visas plānotās investīcijas tiks balstītas uz pašvaldību attīstības programmu, kurai pēc būtības būtu jābūt mazam biznesa plānam. VARAM ir atvērta pašvaldību konsultācijām, sniedzot metodisku atbalstu pašvaldību specializācijas noteikšanā un atbilstošo projektu identificēšanā.

Tāpat nozīmīgs VARAM darbs ir saistīts ar sadarbību nozaru ministriju ieguldījumu plānošanā atbilstoši teritoriju vajadzībām, saskaņojot ieguldījumus tematiski un laika ziņā, lai izvairītos no absurdām situācijām, kad vispirms tiek uzlikts asfalts un pēc laika tas tiek uzraksts un tiek veikti ūdenssaimniecības sakārtošanas darbi.

 

Par Publiskiem īpašumiem- zeme, ūdeņi

Ar pašvaldībām esam atraduši kopīgu risinājumu un turpinām uzņemto kursu - pašvaldību lomas palielināšanu publisko īpašumu pārvaldībā. Ministrijas izstrādātajā Zemes pārvaldības likumā paredzēts nodot pašvaldību valdījumā brīvās un zemes reformas laikā nepiešķirtās zemes, kā arī daļu valstij piederošos publiskos ūdeņus. Mūsuprāt, ir jādod iespēja pašvaldībām šos īpašumus izmantot, lai veicinātu gan uzņēmējdarbības, gan cita veida aktivitātes reģionos. Tomēr diskusijas likuma izstrādes gaitā liecina, ka jautājumā par īpašumu pārvaldību ir arī cits pašvaldības ne tik atbalstošs viedoklis.

Par kādu pašvaldību lomu uzņēmējdarbībā mēs varam runāt, ja tik būtiskā jautājumā kā zemes un publisko ūdeņu pārvaldība valsts iestādēs un Saeimā uz pašvaldībām skatās ar lielām aizdomām! Cik reizes nav dzirdēts par gadījumiem, kad valsts gadiem ilgi nespēj sakārtot savus īpašumus reģionos, jo nespēj atrast īsto ministriju, kam šo īpašumu pierakstīt, bet, saņemot pašvaldības iniciatīvu to sakārtot valsts iestāžu vietā, saskaras ar lielu neuzticību to spējai racionāli apsaimniekot publiskos īpašumus. Piekrītu LPS viedoklim, ka mums jābeidz dalīt publiskais īpašums valsts un pašvaldību īpašumā. Tas ir publisks īpašums un, ja vienam apsaimniekotājam rokas ir par īsu, par tālu vai par daudz, lai saprastu, kura ir pareizā, tad jāļauj to darbiņu izdarīt tām rokām, kas ir tuvākas un ātrākas.

 

Par Nodokļiem

Kā cilvēks ar vairāku gadu pieredzi uzņēmējdarbībā, strādājot reģionā, nevaru nepieminēt nodokļu politikas jautājumus. Uzskatu, ka nepieciešams likumdošanā noteikt pašvaldību nodokļu ieņēmumu proporciju attiecībā pret visiem valsts nodokļu ieņēmumiem, to varētu iekļaut, piemēram, likumā „Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu”. Šāda pieeja nodrošinātu stabilitāti valsts un pašvaldību finanšu sadalījumā neatkarīgi no iespējamiem krīzes vai izaugsmes periodiem. Pašvaldībām ir nepieciešama pārliecība, ka, augot valsts ekonomikai, izaugsme būs jūtama arī katras pašvaldības teritorijā. Esmu daudz reizes dzirdējis pārmetumus, ka pašvaldības nav pietiekami aktīvas investoru piesaistē un uzņēmējdarbības aktivitātes stimulēšanā. Šiem prātvēderiem var atbildēt tikai vienu: Ejiet un pamēģiniet attīstīt uzņēmējdarbību kaut kur Latvijas Austrumu pierobežā! Nodokļu režīms ir ļoti būtisks faktors, ko uzņēmēji vērtē, izvēloties savu atrašanās vietu. Tur, kur nav dabisku priekšnosacījumu uzņēmējdarbībai, kur ir tirgus ierobežojumi, ir jāievieš atšķirīgs nodokļu režīms, lai stimulētu uzņēmējdarbības aktivitāti.

Jā, mēs esam maza valsts, jā, mums ir neliels valsts kopbudžets, bet ticiet man, nodokļu samazināšana uzņēmējiem, piemēram, Austrumu pierobežā, varētu radīt tikai īslaicīgu kritumu budžeta ieņēmumos – ilgtermiņā mēs būsim ieguvēji, jo bizness attīstīsies, cilvēki būs nodarbināti un arī tautiešiem ārpus Latvijas radīsies reāla motivācija atgriezties. Ir vajadzīgs tikai viens lēmums, un pārējais sakārtosies pats no sevis. 

 

Par Reģionu interešu pārstāvniecību Rīgā

Ir vēl viens jautājums, kuram iepriekšējos gados nav bijusi pievērsta uzmanība, bet kas ir ietekmējis politisko gribu risināt ar reģionu attīstību saistītus jautājumus. Tas ir jautājums par reģionu pārstāvniecību Saeimā. Mūsu pašreizējie Saeimas vēlēšanu apgabali neļauj nodrošināt pilnvērtīgu reģionu pārstāvniecību. No Rīgas vēlēšanu apgabala šajā Saeimas sasaukumā ir ievēlēti 43 deputāti, bet, piemēram, no Kurzemes vēlēšanu apgabala ir ievēlēti tikai 8 deputāti, no teritoriāli vislielākā - Vidzemes vēlēšanu apgabala, ir ievēlēti 25 deputāti, bet neviens no tiem nepārstāv Vidzemes austrumu un ziemeļu daļu, jo no Madonas, Lubānas, Gulbenes, Alūksnes, Smiltenes, Valkas, Rūjienas, Alojas, Salacgrīvas, Limbažiem  Saeimā nav ievēlēts neviens deputāts. Tikai tad, ja reģioniem būs pilnvērtīga pārstāvniecība Saeimā, mēs varēsim runāt par reālu politisko gribu risināt reģionālās attīstības jautājumus Saeimā.

Ir jāpārskata Saeimas vēlēšanu apgabali un ticiet man, mēs panāksim strauju izrāvienu reģionālajā attīstībā, par kuru pagaidām runājam tikai papīru līmenī. Valsts sadarbība ar pašvaldībām un izpratne par reģionu jautājumiem būtiski uzlabosies un lietas sāks dabiski nokārtoties.

 

Par Vietējo un reģionālo pārvaldību

Kopš esmu stājies ministra amatā, daudzi pašvaldību vadītāji man ir jautājuši – vai mūs sagaida administratīvi teritoriālās reformas otrā kārta? Nē, ministrijai nav slepena plāna pašvaldību piespiedu apvienošanai līdz 2020.gadam. Ministrijas sagatavotajā likumprojektā, kas šobrīd tiek skatīts Saeimā, tiek piedāvāta pašvaldību brīvprātīgas apvienošanās procedūra. Bet vēlos vērst jūsu uzmanību, ka vairākas ministrijas ir apsvērušas iespējas turamākajos gados decentralizēt noteiktas valsts funkcijas uz pašvaldībām un mēs redzam, ka jaunu funkciju izpildei būs nepieciešama pašvaldību sadarbība, tāpēc aicinām uz atklātu un aktīvu dialogu, lai vienotos par optimālu modeli un teritoriālo mērogu un pašvaldības varētu veiksmīgi pārņemt nākotnē decentralizējamas funkcijas. Runājot par valsts pārvaldes organizāciju, vēlos akcentēt vienu būtisku jautājumu – tā ir valsts pārvaldes darba organizācija reģionos. Šobrīd katrai valsts pārvaldes iestādei ir savs reģionālais dalījums. Es nepārspīlēju, mums ir 30 dažādi reģionālie dalījumi, kuros strādā dažādas valsts iestādes. Kāpēc tā ir problēma? Tāpēc, ka šāda pieeja demonstrē valsts pārvaldes nespēju darboties saskaņoti publisko pakalpojumu sniegšanā iedzīvotājiem, tāpēc, ka šī nav klientorientēta pieeja, jo iedzīvotājam, kas saņem kādas valsts iestādes pakalpojumu, nav jāzina, kā tā ir organizēta! Ja jūs vēlaties nopirkt pienu, jūs taču ejat uz veikalu, kas jums to piegādā, nevis uz rūpnīcu, kur jums liek izprast piena ražošanas procesu, liek pašam tajā piedalīties un tikai tad aizsūta uz veikalu! Lai šo izbeigtu, ministrija ir uzsākusi vienas pieturas aģentūras koncepcijas ieviešanu. Šobrīd tiek īstenoti 4 pilotprojekti – Rojā, Aucē, Valmierā un Daugavpilī, kuru ietvaros valsts iestādes un pašvaldības testē dažādus sadarbības modeļus un darba pieejas, lai sniegtu pakalpojumus reģionos iedzīvotājiem pēc iespējas ērtākā veidā. Šī pieeja nākotnē palīdzēs dzēst reģionālo iedalījumu robežas un mazinās to negatīvo ietekmi uz publisko pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, bet, tā kā atsevišķām valsts iestādēm tomēr varētu būt nepieciešams saglabāt reģionālās robežas, tad mūsu piedāvājums ir vienoties par vienotu reģionālo iedalījumu. Tas nebūs viegls lēmums un tas prasīs daudz pārkārtojumu, bet es uzskatu, ka tas ir ļoti nepieciešams, lai uzlabotu valsts pārvaldes darba efektivitāti, orientāciju uz klienta vajadzībām un iedzīvotāju uzticību. 

 

Par Ministrijas sadarbību ar pašvaldībām - metodika un atbalsts ikdienas darbā

Lai veicinātu labāku sadarbību ar pašvaldībām, ministrija ir atjaunojusi metodisku darbu, uzsākusi diskusiju un semināru organizēšanu. Šī gada 9.maijā notika VARAM sadarbība ar Valmieras pašvaldību un Vidzemes plānošanas reģionu organizēta pirmā juristu apaļā galda diskusija, kurā visu Vidzemes reģiona pašvaldību juristi un VARAM pašvaldību pārraudzības speciālisti apsprieda aktuālos ikdienas jautājumus un turpmāko sadarbību starp ministriju un pašvaldībām. Šādas diskusijas starp ministrijas un pašvaldību juristiem notiks arī visos pārējos reģionos.

Nākamā diskusija paredzēta Ventspilī šī gada 20.jūnijā un uz to ir laipni aicināti visi Kurzemes reģiona pašvaldību juridisko dienestu speciālisti. Šādas tikšanās ir ļoti nepieciešamas, lai izprastu pašvaldību praktiskos jautājumus, ikdienā piemērojot normatīvo aktu regulējumu. Vienlaikus ministrijai šī ir iespēja uzzināt problēmjautājumus, kurus nepieciešams risināt, grozot normatīvos aktus. Jau šogad mums ir bijusi ļoti laba sadarbības pieredze ar pašvaldībām un kopā mēs spējam ātri un efektīvi mainīt normatīvo regulējumu, ja pašvaldības mums ziņo par praktiskām tā piemērošanas problēmām.

 

Noslēgumā vēlos vēlreiz uzsvērt, ka ministrijas prioritāte ir attīstīt pašvaldību iespējas uzņēmējdarbības veicināšanā, bet, lai šo prioritāti īstenotu, ir nepieciešama valsts iestāžu un pašvaldību savstarpēja uzticēšanās, vēlme saskatīt sistēmas trūkumus un tos konstruktīvi novērst. Viens ministrs nav cīnītājs, tāpēc aicinu uz sadarbību mūsu kopīgā mērķa sasniegšanai – cilvēku labklājības celšanai reģionos!

 

Romāns Naudiņš