R.Naudiņš atklāj Starptautisko kūdras tehnoloģiju simpoziju
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš šodien, 27.augustā, atklāja Starptautisko kūdras tehnoloģiju simpoziju, kas ir viens no lielākajiem pasākumiem kūdras tehnoloģiju nozarē Eiropā. Tajā piedalījās vairāk kā 100 organizāciju pārstāvji no visas pasaules.
Ministra R.Naudiņa uzruna, atklājot Starptautisko kūdras tehnoloģiju simpoziju Rīgā:
Cienījamie Starptautiskā kūdras tehnoloģiju simpozija dalībnieki!
Esat sveicināti Latvijā, ES dalībvalstī, valstī, kura ir stabila un draudzīga uzņēmējdarbībai.
Mēs Latviju esam definējuši kā „zaļu” valsti, kurā uzņēmējdarbība spēj iekļauties zaļajā domāšanā.
Latvijā kūdras purvi aizņem 10.7% no valsts teritorijas, bet kūdra tiek iegūta tikai 3.9% no kūdras purvu platības. Latvijas kūdras purvos ir aptuveni 1.5 miljardi t kūdras. Kūdras ieguvei varētu būt izmantojami vairāk nekā 500 purvi ar rūpnieciskiem kūdras krājumiem, ar vairāk nekā 330 milj. t iegūstamas kūdras. Iegūstot kūdru pašreizējā apjomā, rūpnieciskās kūdras krājumi Latvijā pietiktu vēl 400 gadus, neskaitot kūdras krājumu dabīgo pieaugumu, aptuveni 800 000 t gadā.
Kūdras nozare Latvijā rada vidēji vairāk kā 2500 darba vietas un sezonas laikā ap 5000 darba vietām. 2013. gadā nozare samaksāja nodokļos ~15.8 milj. EUR, neskaitot zemes nomas maksu. Papildus tā izmanto arī loģistikas, materiālu piegādes un citus pakalpojumus.
Šīs 5000 darba vietas reģionos lauku apvidū ir ne tikai skaitļi, bet ĢIMENES, kurām ir iespēja nopelnīt iztikas līdzekļus, lai nodrošinātu un izskolotu savus bērnus. Tās ir ģimenes, kuras nepametīs valsti, bet turpinās dzīvot savos reģionos un palīdzēs Latvijas laukiem nepārvērsties par pamestu, neapdzīvotu teritoriju.
Jau šobrīd ir pilnīgi skaidrs, ka lai nodrošinātu nozares pastāvēšanu, kūdras ieguves teritorijas ir jāpalielina, iespējams līdz 6% no kūdras purvu platības. Tā būtu valstiski atbildīga rīcība.
Kūdras nozare Latvijā šobrīd ir izaugsmes stadijā. Īsā laikā ir izveidotas jaunas kūdras pārstrādes ražotnes, kas ļauj dot ievērojamu pievienoto vērtību šim dabas resursam. Es zinu, ka uzņēmēji ir gatavi dot ieguldījumu jaunu produktu izstrādē un esošo paplašināšana.
Daļēji neapgūta Latvijā, ir kūdras izmantošana enerģētikā. Šis ir īpaši svarīgs jautājums šobrīd, esot situācijā, kad visas ES dalībvalstis ir spiestas pārskatīt un pārorientēt savu enerģētikas politiku. Domāju, ka vistuvākajā laikā mums būs šis jautājums jāskata valsts politikas līmenī, lai pirmkārt, mēs pilnīgāk izmantotu vietējos energoresursus un otrkārt, pēc iespējas racionāli izmantotu esošos kūdras resursus, kūdras ieguves vietās.
Jūsu pārstāvētā nozare Latvijā eksportē aptuveni 95% no saražotā. Esmu informēts arī par to, ka nozare vēlas plašāku valsts atbalstu kūdras ieguves un pārstrādes nozarei.
Laikā, kopš esmu VARAM ministrs, esmu sācis sadarbību ar Latvijas kūdras ražotāju asociāciju, vispirms, lai iegūtu informāciju par nozari, un tālāk jau palīdzētu sabalansēt ražotāju vēlmes un iespējas ar valsts interesēm, saskaņā ar VALSTS VIDES PAMATNOSTĀDNĒM 2014. – 2020. gadam, kurās viens no sasniedzamajiem mērķiem ir līdz 2016. gadam izstrādāt zemes dzīļu izmantošanas stratēģiju, katru derīgo izrakteņu veidu izdalot atsevišķi.
Uzskatu, ka esot VARAM ministra amatā, mans pienākums ir likt pamatus kūdras resursa izmantošanas ilgtermiņa stratēģijai Latvijā.
Šis darbs mums būs jāveic kopā – Latvijas kūdras ražotāju asociācijai, kūdras ražotājiem, vides aizsardzības organizācijām un politiķiem.
Paldies Jums, uzņēmēji, par ieguldīto darbu Latvijas reģionu attīstībā!
Paldies simpozija organizētājiem, Latvijas kūdras ražotāju asociācijai un novēlu mums visiem veiksmīgu darbu šajā forumā!