Jo tālāk no Rīgas, jo zemākiem būtu jābūt nodokļiem un plašākam atbalstam uzņēmējiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš 15.maijā Daugavpilī piedalījās augsta līmeņa konferencē par Latgales reģiona izaugsmi, attīstības iespējām un ilgtermiņa atbalsta pasākumiem ar nosaukumu „Latgale - izaicinājumi un iespējas”.

Uzrunājot klātesošos, ministrs Romāns Naudiņš skaidroja: „Latvijā uzņēmējam neatkarīgi no atrašanās vietas ir vienāds nodokļu un administratīvais slogs. Tajā pašā laikā uzņēmējam reģionos, jo īpaši Latgales reģionā, ir sliktāki priekšnosacījumi uzņēmējdarbības veikšanai.

Tieši uzņēmējdarbības attīstība reģionos ir būtisks priekšnosacījums reģionālo atšķirību mazināšanai, jo uzņēmējdarbība piesaista investīcijas un rada darba vietas, kas savukārt sekmē cilvēku palikšanu reģionā, rada pārtikušas ģimenes un veicina teritoriju dzīvotspēju kopumā.

Īpaši gribētu akcentēt, ka reģionālās politikas galvenā prioritāte ir uzņēmējdarbības sekmēšana. Ņemot vērā tirgus reģionālā rakstura nepilnības, no reģionālās politikas viedokļa ir būtiski sniegt atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai reģionos, kas paredz, pirmkārt, uzņēmējiem nepieciešamo pasākumu īstenošanu no pašvaldību puses un, otrkārt, labvēlīgāku nosacījumu radīšanu no nodokļu un administratīvā sloga viedokļa no valsts puses.

Valsts var piedāvāt atbalstu pašvaldībām infrastruktūras attīstībai, taču tieši pašvaldība uz vietas sadarbībā ar vietējiem uzņēmējiem var vislabāk noteikt, tieši kur un kāda veida ieguldījumi būtu nepieciešami. Tāpēc visas plānotās investīcijas tiks balstītas uz pašvaldību attīstības programmu, kam pēc būtības būtu jābūt mazam biznesa plānam.

Papildus investīcijām ir jāizvērtē arī nodokļu stimuli - uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides, speciālo ekonomisko zonu statuss un citi instrumenti, lai atrastu nozīmīgāko, ko var uzlabot tieši Latgales reģiona ekonomikas stimulēšanai.

Vēlos arī atzīmēt, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vienmēr augstu novērtē iniciatīvu no pašvaldībām un reģioniem.

Svarīgs un veiksmīgs vairākās pašvaldībās ir izrādījies arī darbs ar skolēniem un jauniešiem, organizējot tiem biznesa ideju konkursus un sniedzot iespēju veidot mācību uzņēmumus. Manuprāt, izpratne par tautsaimniecības jautājumiem bērniem būtu jāapgūst jau no sākumskolas. Tikpat daudz, cik mēs mācām bērniem dziedāt un dejot, ir jāmāca arī izpratne par tautsaimniecības pamatiem.”

Aktīvu diskusiju dienas noslēgumā dalībnieki vienojās par Latgales konferences rezolūciju, kurā aicina sabiedrību un valdību vienoties visiem kopīgās darbībās, lai panāktu straujāku Latgales reģiona ekonomisko attīstību, celtu cilvēku labklājību, saglabātu un vairotu Latgales reģiona savdabību un bagātīgo potenciālu, vairotu tautas pašapziņu un pašcieņu, saglabātu latgalisko kultūru un valodu un padarītu Latgali par pievilcīgu dzīves vidi nākošajām paaudzēm, nodrošinot Latgales reģiona iedzīvotāju atgriešanos.

Noslēgumā ministrs Romāns Naudiņš uzsvēra: „Valsts ekonomika būs tik stipra, cik stipra būs katra reģiona ekonomika. Pavisam īsi un vienkārši manu galveno mērķi reģionu attīstības sekmēšanai varētu raksturot sekojoši: jo tālāk no Rīgas, jo zemāki nodokļi un plašāks atbalsts uzņēmējiem.”

Konferencē dalību ņēma arī aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, satiksmes ministrs Anrijs Matīss, kultūras ministre Dace Melbārde, kā arī Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilona Platonova. Tāpat diskusijā piedalījās gan Latgales, gan pārējo reģionu pašvaldību vadītāji, Latgales plānošanas reģiona vadītājs Aldis Adamovičs, kā arī Latgales uzņēmēji.