LR Saeimas deputāta, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Latvijas delegācijas locekļa Romāna Naudiņa nostāja par nesenajām Armēnijas karaspēka provokācijām pret Azerbaidžānu
Esmu ļoti noraizējies par kara darbībām, kuras ir sākušās Latvijai draudzīgajā Azerbaidžānā. Nu jau vairākas dienas Azerbaidžānas karaspēks, atbildot uz Armēnijas politiķu avantūrām, veic pasākumus, lai atjaunotu starptautiski atzīto Azerbaidžānas teritorijas vienotību, kura 30 gadus atpakaļ tika okupēta. Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) 51. pants paredz valsts tiesības uz individuālu pašaizsardzību, lai atbrīvotu savu teritoriju no nelikumīgas ārzemju karaspēka klātbūtnes.
1990. gadu sākumā Armēnijas karaspēks okupēja Kalna Karabaha teritoriju un septiņus pierobežu administratīvos rajonus, kuri teritoriāli bija ievērojami lielāki nekā pati Kalnu Karabaha teritorija. Rezultātā, šajos rajonos norisinājās etniskā tīrīšana un tika politiski izraidīti gandrīz miljons Azerbaidžānas iedzīvotāju, kuriem nācās ilgus gadus dzīvot telšu pilsētās. Bez tam, 1992. gada februārī Kalnu Karabaha nelielā pilsētā Hodžali norisinājās genocīds, kurā vienas dienas laikā tika nogalināti 613 mierīgie Azerbaidžānas iedzīvotāji (t.sk., sievietes, bērni un veci cilvēki). Starptautisko likumdošanas normu ietvaros iedzīvotājiem, kuri bija kļuvuši par bēgļiem un bija spiesti pārcelties, ir likumiskas tiesības atgriezties savās dzimtajās mājās, atgūt savus īpašumus, apmeklēt savu tuvinieku kapu vietas. Pārrunas ar Armēniju par šo septiņu rajonu atgūšanu tiek vestas jau no 90-tajiem gadiem, izveidojot speciālu komisiju un kā starpniekus iesaistot ASV, Franciju un Krieviju.
1993. gadā ANO Drošības Padome pieņēma četras rezolūcijas par Armēnijas bruņoto spēku nekavējošu un bezierunu okupēto Azerbaidžānas teritoriju atbrīvošanu. Ņemot vērā Armēnijas politisko nostāju pret Starptautiskām likumdošanas normām un bezatbildīgo izturēšanos pret ANO Drošības Padomes pieņemtajām rezolūcijām, līdz šai dienai visas pārrunas notika bez rezultātiem. Zināmā mērā Starptautiskai sabiedrībai ir jāuzņemas atbildība par radušos situāciju starp divām konfliktējušām valstīm. Arī Eiropas Savienība nebija pietiekami aktīva, lai piespiestu Armēniju ievērot starptautiskās tiesības. Es uzskatu, ka pret Armēnijas vadošajām amatpersonām bija jāpiemēro sankcijas līdz brīdim, kamēr tās īsteno citas valsts teritorijas okupāciju. Tieši Starptautiskās sabiedrības pasivitātes dēļ un Armēnijas amatpersonu nesodāmības sajūta bija loģisks turpinājums Armēnijas destruktīvai un provokatīvai politikai.
Eiropas Savienības politiķiem ir jābūt izlēmīgākiem un jātur augstā godā visu suverēnu valstu teritoriālo neaizskaramību. Karadarbību starp Armēniju un Azerbaidžānu var apturēt jau rītdien. Tas notiks, ja Armēnija izvedīs savus bruņotos spēkus no okupētajām teritorijām un sēdīsies ar Azerbaidžānu pie sarunu galda.
Romāns Naudiņš
LR Saeimas deputāts,
Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Latvijas pārstāvniecības delegāts