Panāktais, Iesāktais un Noraidītais 11.Saeimas darbības laikā

• Palielināts nodoklis azartspēlēm.
• Panākti grozījumi Darba likumā, kas neļaus darba sludinājumos nepamatoti pieprasīt krievu valodas zināšanas.
• Panākts, ka lielāko daļu amatpersonu Saeima šobrīd jau ievēl atklātā balsojumā, tādējādi mazinot politisko tirgu par amatiem un novēršot situācijas, kad deputāti publiski atbalsta vienu kandidatūru, bet aizklāti nobalso par citu.
• Panākts, ka ir uzsākta valsts apmaksāta neauglības ārstēšanas programma.
• Panākts, ka Valsts Izglītības satura centrā mācību satura jautājumi turpmāk tiks lemti sadarbojoties arī ar latviešu tradicionālās kultūras ekspertiem.
• Panākts, ka ES ekonomiskās sankcijas pret Baltkrieviju Latvijas ekonomikai nodarīs daudz mazāku kaitējumu, nekā tas sākotnēji bija paredzams.
• Likumā „Par Pievienotās vērtības nodokli” ir panākta reversās PVN sistēmas ieviešana būvniecības pakalpojumiem un metāllūžņu pārstrādei.
• Panākti grozījumi, kas atvieglos krājaizdevu sabiedrību veidošanu, īpaši reģionos.
• Panākts, ka personām, kuras izaudzinājušas vismaz 5 bērnus, lai priekšlaicīgi pensionētos, būs nepieciešams 25 gadu darba stāžs, iepriekš noteikto 30 gadu vietā.
• Panākts, ka nacionālās komerctelevīzijas TV3 un LNT 2012. gadā paliek bezmaksas apraidē, pretēji brīdinājumiem to pamest neizdevīgo likuma normu dēļ.
• Parakstīts sadarbības memorands ar kultūras organizāciju apvienību – Kultūras aliansi, uzsākot nepastarpinātu dialogu ar kultūras nozares organizācijām svarīgāko kultūrpolitikas jautājumu risināšanā.
• Panākta valsts dotācijas piešķiršana 2012. gadā Latvijas Nacionālo karavīru biedrībai un Latvijas Nacionālo partizānu apvienībai (katrai pa 5000 Ls), kā arī dotācijas palielināšana Latvijas Politiski represēto apvienībai (par 3400 Ls).
• Panākts, ka viens no nekaunīgākajiem divvalodības atbalstītājiem – deputāts Nikolajs Kabanovs – tika atsaukts no NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas.
• Panākts, ka no amata atkāpjas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja Irēna Krūmane, kuras vadītā iestāde nespēja laikus konstatēt pārkāpumus bankrotējušajās Parex bankā un Latvijas Krājbankā.

 

NA ierosinājumi, kas šobrīd ir īstenošanas procesā

• Saeimā un valdībā turpinās smagas diskusijas par grozījumiem Pilsonības likumā, kas dotu tiesības uz dubultpilsonību trimdas latviešiem.
• Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijai nodoti grozījumi, kas paredz noteikt Satversmes 1., 2., 3., un 4. pantu (Satversmes kodols, kas ietver Latvijas valstiskuma pamatelementus) kā negrozāmus.
• Pēc NA iniciatīvas koalīcijā aktualizēts jautājums par tautas vēlētu Valsts prezidentu.
• Uzsākts darbs pie XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV Deju svētku, kā arī Rīgas kā 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumu organizēšanas. Veikts pētījums par to, kā šobrīd pašvaldības finansē Dziesmu svētku kolektīvus.
• Koalīcija atbalstīja NA prasību jau 2012.gada valsts budžeta grozījumos (visticamāk stāsies spēkā novembrī) izlīdzināt pedagogu atalgojumu vispārizglītojošajās skolās un mūzikas un mākslas skolās, piešķirt mērķdotāciju pašvaldībām pašdarbības kolektīviem – Dziesmu un deju svētku dalībniekiem, kā arī piešķirt papildu finansējumu Valsts Kultūrkapitāla fondam, lai nodrošinātu grāmatu iepirkumu latviešu valodā pašvaldību publiskajās bibliotēkās visā Latvijā.
• Tieslietu ministrijā uzsākts darbs pie hipotekārās kreditēšanas sistēmas tiesiskā regulējuma sakārtošanas, lai sabalansētu banku un hipotekāro kredītu ņēmēju atbildību.
• Saeimā iesniegts priekšlikums grozījumiem Dzelzceļa likumā, kas liktu šķēršļus Latvijas dzelzceļa pārvadājumu nonākšanai Krievijas kontrolētas kompānijas rokās.
• Saeimā iesniegts priekšlikums dot iespējas pašvaldību vēlēšanās piedalīties jau no 16 gadu vecuma, lai jauniešus aktīvāk iesaistītu politisko lēmumu pieņemšanā.
• Uzsākta Latvijas Nacionālās operas finansiālās darbības sakārtošana, novēršot tās maksātnespēju.
• Izdevies panākt, ka integrācijas joma arī turpmāk paliek NA vadītās Kultūras ministrijas kompetencē.
• Sadarbojoties Kultūras ministrijai un NA vadītajai Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijai, tiek strādāts pie nacionālā pasūtījuma koncepcijas kino nozarei, lai daļu no nozarei paredzētā finansējuma mērķtiecīgi novirzītu Latvijas valstiskuma un nacionālās identitātes stiprināšanai.
• Izstrādāta Valsts Kultūrkapitāla fonda stratēģija, kas kalpos par pamatu skaidram un caurspīdīgam naudas piešķiršanas mehānismam fonda turpmākajā darbībā.
• Kultūras ministrijā uzsākts darbs pie Radošu personu likuma, kas noteiks šo personu sociālās garantijas.
• Panākts koalīcijas atbalsts NA jau 10.Saeimā sniegtajai iniciatīvai ierobežot dārgās priekšvēlēšanu reklāmas TV, nosakot, ka priekšvēlēšanu aģitācija TV būs jāpārtrauc 30 dienas pirms vēlēšanām.
• Saeimā iesniegti grozījumi Komerclikumā un Civilprocesa likumā, lai novērstu kapitālsabiedrību neatļautu pārņemšanu (reiderismu) un ieviestu mehānismu ātrai dalībnieku strīdu risināšanai tiesās.
• Saeimā iesniegts Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums, kas noteiks minēto objektu statusu, apsaimniekošanu un aizsardzības zonu, kas ir priekšnoteikums, lai bargāk sodītu arī to apgānītājus.
• Saeimā 1.lasījumā pieņemti grozījumi Arhīvu likumā, kas atvieglos piekļuvi valsts arhīviem studentiem, bibliotekāriem un muzeju darbiniekiem, kuri veic pētniecisko darbu.
• Saeimā 2.lasījumā pieņemti grozījumi partiju finansēšanas likumā, kas ļautu turpināt saņemt valsts finansējumu partijām arī pēc apvienošanās un atvieglotu partiju konsolidēšanās procesu.
• Saeimā izveidota Demogrāfijas lietu apakškomisija, kas sākusi darbu pie dažādu ar demogrāfiju saistītu jautājumu aktualizēšanas un risinājumu meklēšanas.
• Koalīcija konceptuāli atbalstījusi Valsts Dzimstības veicināšanas fonda izveidi.
• Demogrāfijas lietu padomē atbalstīts priekšlikums noteikt 50% nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi daudzbērnu ģimenēm sākot ar 2013.gadu.
• Koalīcija atbalstījusi, ka, sākot ar 2013.gada 1.jūliju, tiks palielināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums par katru apgādājamo.
• Saeimā uzsākta tradīcija Izglītības ministrijas atbildīgajām amatpersonām Valstiskās audzināšanas apakškomisijā regulāri atskaitīties par patriotisko audzināšanu izglītības sistēmā.
• Koalīcijā tiek strādāts pie priekšlikuma veidot vienotu bērnudārzu sistēmu, nosakot, ka visos bērnudārzos apmācība un audzināšana notiek valsts valodā, vienlaikus saglabājot etniskās un kultūras identitātes ievirzi tajās grupiņās, kur bērni nāk no cittautiešu ģimenēm.
• Satversmes tiesa pēc NA pieteikuma vērtēs referenduma par krievu kā otru valsts valodu leģitimitāti, atbilstību Satversmes satura kodolam un valsts iekārtas pamatprincipiem.
• Saeimā 1.lasījumā pieņemti grozījumi Autortiesību likumā, kas atceltu „radio klausīšanās nodevu”. Tas devis iespēju sākt diskusija arī par citām problēmām autortiesību jomā. Kultūras ministrijā darbu sākusi darba grupa, lai izstrādātu visām iesaistītajām pusēm pieņemamus priekšlikumus grozījumiem šajā likumā.
• Koalīcija noraidīja likumprojektus, kas regulētu Saeimas deputāta mandāta atņemšanu deputātiem, kuri apzināti un būtiski pārkāpuši deputāta svinīgo solījumu. Šobrīd šo iniciatīvu aktualizējusi vairāk kā 13 tūkstošu pilsoņu grupa, kuras iesniegums Saeimai būs jāizskata.

 

Tikai dažas NA iniciatīvas, kuras koalīcijas partneri noraidījuši

• Koalīcija noraidīja grozījumus Satversmes 73. pantā, kas noteiktu, ka referendumi nebūtu rīkojami arī par pilsoņu loka paplašināšanu.
• Saeimā noraidīti grozījumi Imigrācijas likumā, kas atceltu kārtību, ka trešo valstu pilsoņiem iespējams iegūt pastāvīgo uzturēšanās atļauju Latvijā, par noteiktu summu iegādājoties nekustamo īpašumu.
• Koalīcija noraidīja priekšlikumu ieviest progresīvo iedzīvotāju ienākumu nodokli.
• Saeimā noraidīti grozījumi Darba likumā, kas noteiktu, ka darba attiecību laikā no darbinieka nevar pieprasīt konkrētas svešvalodas zināšanas, ja tas nav tiešā veidā nepieciešams darba pienākumu veikšanai.
• Koalīcija noraidīja priekšlikumu Pilsonības likumā noteikt, ka Latvijas pilsonība būtu atņemama par publiski paustu necieņu pret Latvijas valsti, aicinājumiem likvidēt Latvijas valstisko neatkarību vai graut Latvijas teritoriālo nedalāmību u.c. līdzīgos gadījumos.
• CVK atteicās izpaust, kuri Saeimas deputāti parakstījušies par krievu kā otru valsts valodu, tādējādi rupji pārkāpjot deputāta svinīgo solījumu (zvērestu).
• Koalīcija noraidīja priekšlikumu piešķirt dotāciju 22 000 Ls apmērā Latvijas Nacionālo partizānu apvienībai piemiņas vietu ierīkošanai cīnītājiem pret padomju totalitāro varu.
• Koalīcija noraidīja pazeminātās 12% PVN likmes noteikšanu pārtikai vai atsevišķām pārtikas preču grupām, tā vietā samazinot vispārējo PVN likmi līdz 21%.
• Koalīcija noraidīja priekšlikumus par pazemināta pensionēšanās vecuma sliekšņa noteikšanu personām, kuras izaudzinājušas 3 un 4 bērnus.
• Koalīcija noraidīja likumprojektu Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu, kura mērķis būtu novērtēt to Latvijas pilsoņu nopelnus, kuri 2. Pasaules karā karoja pret komunistiskā vai nacistiskā režīma militārajiem formējumiem, piešķirot tiem oficiālu Otrā pasaules kara dalībnieka statusu.
• Koalīcija noraidīja priekšlikumu Saeimā izveidot Reģionālo identitāšu apakškomisiju, kas risinātu jautājumus, kas saistīti ar līvu, latgaliešu, suitu u.c. Latvijas reģionālo identitāšu stiprināšanu.
• Koalīcija noraidīja grozījumus, kas noteiktu, ka valsts un pašvaldību iestādes un uzņēmumi savus finanšu līdzekļus glabātu Valsts kasē, nevis komercbankās.
• Saeima noraidīja priekšlikumu noteikt obligātas valsts valodas prasmes prasības pašvaldību deputātu kandidātiem.
• Saeima noraidīja priekšlikumu aizliegt nepilsoņiem nodarboties ar detektīvdarbību.

 

• Latvijas Hipotēku un zemes bankas (LHZB) komercdaļas pārdošana tiek organizēta, NA un RP turot maksimālā informācijas vakuumā par procesa gaitu. Pieaicinātie SEB eksperti noorganizē LHZB faktisku izpārdošanu SEB un Swedbank, kas rada bažas par interešu konfliktu, kuras vēl vairāk pastiprina no SEB nākušā finanšu ministra Andra Vilka izteikti jūtamā personīgā ieinteresētība procesa iznākumā. Turklāt, analizējot Finanšu ministrijas darbības, ir skaidrs, ka atlikusī LHZB faktiski tiek pārveidota par attīstības institūciju, par spīti solījumiem to izveidot par attīstības banku.

 

Noorganizētās konferences

• Martā un maijā Saeimā noorganizētas konferences „Līdzīga Latvijas vēstures izpratne – kopīgai nākotnei” un „Otrā pasaules kara beigas un Latvijas nacionālā pretošanās kustība”, ar daudzu ārvalstu vēstnieku dalību.
• Aprīlī Saeimā noorganizētas konferences “Es gribēju dzīvot. Aborts – medicīniska manipulācija vai bērna nogalināšana?” un „Bērnu tiesību ievērošana Latvijā kontracepcijas jomā".
• Izveidota Latgales darba grupa un jūnijā noorganizēta plaša konference „Latgaliešu valoda un latgaliskā identitāte”, lai piedāvātu risinājumus latgaliešu valodas un kultūras stiprināšanai un popularizēšanai.

 

25.06.2012.