Uzruna Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā kultūras notikuma "Baznīcu nakts" ietvaros

        "Pateicos par aicinājumu Baznīcu nakts svētku ietvaros teikt uzrunu un iespēju dalīties ar savām pārdomām.
Savā uzrunā Jūsu uzmanību gribētu vērst uz sekojošām vērtībām - ģimene, bērni un laiks. Kad domājam par vērtībām, ko varam dot saviem tuvākajiem, ģimenei un draugiem, bieži vien domājam par materiālām vērtībām.
Tirgus ekonomika ir liels spēks, kas aizvada mūsu domas materiālajā pasaulē. Ik dienu mēs dodamies uz darbu, lai pelnītu iztiku sev un savai ģimenei, jo ir taču janomaksā rēķini, kredīti, līzingi, ir jānopērk pārtika, benzīns, jāsakrāj ceļojumam.
        Priekšnieks darbā runā par uzņēmuma mazo peļņu, vakarā premjers pa televizoru ziņās stāsta par nepietiekamo budžetu, kas neļauj nodrošināt skolotājiem algas vai slimniekiem pienācīgu veselības aprūpi. Dzirdam - nauda, nauda, nauda. Un rodas iespaids, ka, ja būtu nauda, tad gan viss atrisinātos. Kad domājam, ko uzdāvināt savam bērnam, uzreiz aizdomājamies par jaunākajam datorspēlēm vai jaunākajiem sporta apaviem. Bet vai tas tiešām tā ir? Ja jau nauda spēj visu atrisināt, tad kāpēc ir tik daudz nelaimīgu bērnu, kuri nāk no turīgām ģimenēm, kur nauda nav problēma? Kāpēc, pieaugot tautas turībai, samazinās dzimstība? Kāpēc pieaug agresija skolās? Alkohola un narkotiku lietošana?
        Uzskatu, ka šobrīd, kad visapkārt valda materiālo vērtību kults un kad arvien vairāk mūsu laiku aizņem tehnoloģijas, lielākā vērtība, ko otram varam dot, ir LAIKS. To nevar nopirkt un to nevar atņemt. Bērni šobrīd izjūt lielu nedalītas uzmanības deficītu no vecākiem, jo vecākiem ir jāstrādā, lai nopelnītu. Diemžēl daudzas ģimenes šobrīd dzīvo šķirti, jo viens vai abi vecāki devušies uz ārzemēm pelnīt iztiku. Savukārt vecāki, vēloties kompensēt atņemto laiku, par nopelnīto pērk mantas, ar kurām vēlas aizpildīt bērnu ikdienu.  Taču kam lai bērns izstāsta savus sapņus un pārdzīvojumus? Mantām?

        Tas neattiecas tikai uz vecāku un bērnu attiecībām. Tas attiecas arī uz draugu un kolēģu attiecībām. Neracionāla laika izmantošana atņem mums nozīmīgākās dzīves vērtības. Mēs nepamanām kā noveco mūsu vecāki, kā aug mūsu bērni, kā līksmo vai gluži pretēji grūtībās ir nonākuši mūsu draugi, kā jūtas mums kaimiņos dzīvojošās vecmāmiņas un vectētiņi.
        Facebook un Twitter ļauj mums socializēties ar apkārtējo pasauli. Bet šī socializēšanās ir īsa, sastāv no īsiem jautājumiem, īsām atbildēm, pat emocijas tiek piedāvātas jau gatavas.
Bet ko lai dara, ja spēka pietrūkst būt ideālam darbiniekam, ģimenes galvai, draugam un kolēģim, kaimiņam un arī dēlam saviem vecākiem?
        Atbilde ir prioritātes. Ikvienam no mums ir dotas 24h diennaktī, un tā ir tikai mūsu izvēle, cik stundas no tām mēs veltīsim katrai no savas dzīves piešķirtajām lomām, cik rūpīgi saplānosim savu laiku. Cik stundas mēs veltīsim darbam? Cik bērniem? Cik savas veselības uzturēšanai? Un cik stundas esam gatavi dāvāt citiem, draugiem un sabiedrībai? Tieši šīs stundas ir mūsdienu dārgākais resurss, jo ne par kādu naudu mēs nevaram nopirkt 25-to stundu.
        Racionāla laika izmantošana kļuvusi par nopietnāko problēmu ne tikai Latvijā. Dienas kārtībā tiek liktas diskusijas par dažādām deklarācijām un konvencijām, kuras uzspiež mainīt ierasto lietu kārtību gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā. Zinātne eksperimentē, cilvēki eksperimentē, visi eksperimentē. Un laikā, kad informācija ir kļuvusi īpaši pieejama, eksperimenti kļūst "pieejami" ikvienam. Eksperimentēt var ar jebko, piemēram, ar ķīmiskiem elementiem, bet var arī ar saviem uzskatiem. Kāda tam visam jēga? Būtībā nekāda.

        Jo pasaulē ir radīta konkrēta lietu kārtība un vērtību skala, par ko raksta Bībele. Var jau cilvēks pavadīt visu savu dzīvi sevis meklējumos un eksperimentos, bet daudz "jēdzīgāk" būtu, ja cilvēks jau bērnībā būtu pieņēmis tūkstošiem gadus vecas un zināmas patiesības, kas visu pietiekami detalizēti pasaka - kā dzīvot, kā uzvesties un kā rīkoties.
        Teorijas par to, kam ir izdevīgi, lai mēs dzīvotu tumsībā un būtu tendēti nevis uz attīstību, bet neskaitāmiem eksperimentiem ar sevi un ap sevi, protams, ir daudzas.
Bet mūsu pašu rokās ir izlemt, pa kuru ceļu vēlamies iet. Šobrīd reliģija, līdzīgi kā pirms simtiem un tūkstošiem gadu, atkal ir ierocis politiķu rokās. Izmantojot dažādos reliģiskos uzskatus, tiek sēts naids cilvēku galvās. Bet mēs taču paši ļoti labi zinām, ka miera laikos blakus spēj sadzīvot visdažādāko reliģisko grupu pārstāvji. Cienot sevi un līdzcilvēkus, mēs radām mieru. Eksperimentējot ar sevi, mēs kļūstam par marionetēm varas spēlmaņu rokās.
        Nobeigumā, paldies visiem cilvēkiem, kuri iesaistīti šo svētku organizācijā, paldies visiem klātesošajiem, ka piedalāties Bazīcu nakts svētkos. Lai šie svētki, Baznīcu nakts, ir ne tikai kaut kas jauns, ko mēs šovakar spēsim izdzīvot, bet ir kā atgādinājums katram no mums par patiesām un nozīmīgām vērtībām."