Krievijā ciena nacionālu stāju

Autors: .
Attēlā: Romāns Naudiņš

Laikraksts "Liesma"  14.01.2011

Jau 22 ga­du ve­cu­mā sā­ku strā­dāt Krie­vi­jā ar pir­mo zā­ģi kok­ap­strā­des biz­ne­sā. Pa šiem ga­diem es­mu no­nā­cis pie vie­na se­ci­nā­ju­ma — jo na­ci­o­nā­lāks cil­vēks, jo vi­ņam ir lie­lāks veik­smes stāsts Krie­vi­jā. Ja tu esi na­ci­o­nāls sa­vā val­stī un cie­ni pats sa­vu val­sti, tad ta­ču cie­nī­si arī ci­tu val­sti. To biz­ne­sa at­tie­cī­bās no­teik­ti jūt tavs part­ne­ris ta­jā pa­šā Krie­vi­jā, Balt­krie­vi­jā vai kā­dā ci­tā val­stī. Pār­brau­cis pā­ri ro­be­žai, tu cie­ni to val­sti, cil­vē­kus un vi­ņu tra­dī­ci­jas. Sva­rī­gi ir cie­nīt tra­dī­ci­jas, ne­strī­dē­ties, ta­ču uz­tu­rēt sa­vu na­ci­o­nā­lo stā­ju, aiz­stā­vēt sa­vas valsts vēs­tu­ri. Šā­dā vei­dā cil­vēks redz, ka mums var­būt ne­sa­krīt vie­dok­ļi na­ci­o­nā­la­jos jau­tā­ju­mos, ta­ču es stā­vu par sa­vu lī­ni­ju, tā­tad ar ma­ni var vei­dot ko­pī­gu biz­ne­su, es bū­šu uz­ti­cams part­ne­ris. Jo tur, kur ru­nā biz­ness, po­li­ti­ķiem jā­klu­sē!

Līdz ar to ie­spē­jams arī lat­vie­šu uz­ņē­mē­ju veik­smes stāsts Krie­vi­jā, kam par la­bu pie­mē­ru var kal­pot lim­baž­nie­ka un Liel­eze­ra maiz­nī­cas īpaš­nie­ka Nor­mun­da Bom­ja ak­ti­vi­tā­tes. Viņš ir mans par­ti­jas biedrs un Sa­ei­mas vē­lē­ša­nās kan­di­dē­ja no Vi­su Lat­vi­jai!/TB/LNNK sa­rak­sta. Par vi­ņu Krie­vi­jas avī­zēs bi­ja pub­li­kā­ci­jas ar virs­rak­stu Lat­vie­šu na­ci­o­nā­lists cep mai­zi Krie­vi­jā. Bet tas vi­ņam ti­kai pa­lī­dzē­ja, un vi­ņa biz­ness Iva­no­vas ap­ga­ba­lā ir gā­jis uz aug­šu. Otrs labs pie­mērs — Ples­ka­vas lie­lā­ka­jā uni­ver­sāl­vei­ka­lā Im­pe­ri­al pir­mais lie­lā­kais stends ar de­sām ir pilns ar Rē­zek­nes ga­ļas kom­bi­nā­ta ra­žo­ju­miem. Šī kom­bi­nā­ta īpaš­nieks ir če­čens Bis­lans Ab­du­mis­li­movs, kas Lat­vi­ju uz­ska­ta par sa­vu ot­ru dzim­te­ni un bēr­niem sa­vā ģi­me­nē at­pra­sa mū­su valsts him­nas vār­dus.

Ar kai­mi­ņiem ir jā­dzī­vo drau­dzī­gi, jā­sa­dar­bo­jas. Labs kai­miņš ir tas, kas aiz žo­ga smai­da, māj ar ro­ku un sa­ka Sveiks, bet ne­kāpj sē­tai pā­ri. Ar Krie­vi­ju ir ie­spē­ja vei­dot la­bu sa­dar­bī­bu gan eko­no­mi­kas, gan kul­tū­ras jo­mā.

Iet atpakaļ