Latvijas valstī katrs cilvēks ir zelta vērts

  - Pirms nākamā gada budžeta pieņemšanas Nacionālā apvienība stingri uzstāja, ka nepieciešams palielināt finansējumu demogrāfijai, solot nebalsot par budžetu, ja prasības netiks ņemta vērā. Vai panācāt iecerēto?

   - Viss tika ņemts vērā un iestrādāts 2013.gada budžetā. Tagad jāskatās, lai atbalsts turpinātos arī nākamajos gados. Taču jāsaprot, ka ar atbalstu demogrāfijai vien situācija neuzlabosies. Uzskatu, ka aiznākamā gada budžetā jādomā par atbalstu pirmskolas izglītībai, jo tas ir pamatu pamats. 

   Kā uzņēmējs, kurš pārstāv ražošanu, vērtēju, kāpēc Latvija tautsaimnieciski nav tik attīstīta, kā mēs gribētu. Nodokļu politika ir pieņemama, lai šeit veidotu biznesu, veiktu nopietnas investīcijas, bet trūkst cilvēku, kuri veidotu uzņēmumus un uzturētu tos ilgtermiņā. Redzu, ka jaunai paaudzei trūkst komunikāciju prasmes, darba tikuma - ierasties precīzi darba vietā, izpildīt precīzi savu darbu. Šīs prasmes veidojas jau bērnudārzā. Mums ir labi bērnudārzi, labas audzinātājas, bet atalgojuma līmenis nav tāds, lai audzinātājas profesionāli varētu koncentrēties uz bērniem un dot viņiem visas prasmes. Tāpēc 2014.gadā budžetā jāiestrādā būtisks atalgojuma paaugstinājums pirmskolas pedagogiem. 

   Tautsaimnieciski attīstās valsts, kurā ir intelektuāli, izglītoti cilvēki. Daudzi saka, būtu mums nafta vai gāze, mēs dzīvotu labi. Nepiekrītu, jo ar to naftu vai gāzi jāprot arī pareizi rīkoties. Ir pasaulē daudz valstu, kur nav derīgo izrakteņu, bet kuras ir tautsaimnieciski attīstītas. 

   - Vispirms vajadzētu rūpēties par veselīgu nāciju, jo redzam, ka jaunatne smēķē, daudz lieto alkoholu, narkotikas. Vai šādi cilvēki var rūpēties par demogrāfijas uzplaukumu?

   - Te atkal runāšu par bērnudārzu nozīmi, jo tieši šajā vecumā bērnā tiek ieaudzinātas pamatvērtības. Arī mans bērns iet bērnudārzā. Viņš tur ir piecas dienas nedēļā, tāpēc gribam pilnībā paļauties uz audzinātājām. Protam, arī paši iespēju robežās cenšamies dot bērnam, to labāko, bet bērnudārzu nozīme līdz šim nav novērtēta. 

    Japānā un arī dažās ES valstīs augstākais atalgojums valsts pārvaldē ir bērnudārza audzinātājiem. Tur sapratuši, ka bērns šajā vecumā veidojas, un no tā, kas mazajam iedots šajos gados, būs atkarīgs turpmākais. 

   Izglītībā reformas ir vajadzīgas, bet tās jāsāk tieši ar bērnudārziem. Ja attiecībā uz izglītību un darba tikumu viss būtu kārtībā, Latvija būtu turīga valsts. 

    - Nākamā gadā paredzētas ievērojamas summas Latvijas prezidentūras sagatavošanai 2015. gadā.  Vai situācijā, ka tautas lielākā daļa grimst nabadzībā, vajadzēja šādus tēriņus jau 2013.gadā? 

   - Grūti to komentēt, bet pieļauju, ka tās ir mūsu valsts starptautiskās saistības. Jāsaprot, ka citu pasaules valstu acīs nevaram izskatīties slikti un atteikties no visiem pasākumiem, jo tad būsim izolēti. Ir daudzas citas lietas, kur varam taupīt. 

   Pozitīvi vērtēju pašreizējo Saeimas sastāvu, jo ir reāla vēlēšanās kaut ko mainīt. Strādājot revīzijas komisijā, redzu, ka beidzot parādījusies vēlme sakārtot savu saimniecību – Saeimas kanceleju. Mēģinām optimizēt un parādīt labu piemēru, kā saimniekot, braucot ar lētākām automašīnām, izmantojot mazāk autotransportu. Esam pieprasījuši informāciju, kāpēc Saeimā ir tik daudz darbinieku, piemēram, kāpēc ir septiņi grāmatveži, ja kādā daudzkārt lielākā uzņēmumā to ir mazāks.

   Atzīšos, ka jautājumi virzās smagi, jo pretestība ir liela, bet ne jau no deputātiem. Taču mums ir vēlme sakārtot savu saimniecību, jo tikai tad, kad to būsim veikuši, varam prasīt kārtību no citiem. Ja deputāts brauc ar jaudīgu luksus klases automašīnu, kas tērē daudz degvielas, tas nav pareizs signāls sabiedrībai, uzņēmējam, kurš maksā nodokļus. Braucot ar divreiz lētāku mašīnu taču var sasniegt tos pašus attālumus, bet tas būtu teicams signāls sabiedrībai, ka deputāti izprot situāciju. 

   - Vai bija jāpaiet 20 gadiem, lai rastos vēlme sakārtot savu saimniecību?

   - Problēmas ir nopietnas. Esmu tikai gadu Saeimā, bet redzu, ka cilvēki neizprot, kā pareizi saimniekot. Deputātu vidū trūkst cilvēku, kuri nāktu no tautsaimniecības, kuri paši veidojuši, vadījuši uzņēmumus. Tas rada nevajadzīgas problēmas, diskusijas, jo itin bieži cenšamies no jauna izgudrot riteni. Mums, tautsaimniecības komisijā, notiek garas diskusijas par elementāriem jautājumiem, kur man un kolēģim no ZZS  - Jānim Dūklavam - ir skaidrs, kādam jābūt lēmumam, bet diskusijas ilgst, jautājums tiek atlikts. Tas tāpēc, ka komisijā no 13 deputātiem tikai divi esam ar uzņēmēju pieredzi. Un šī komisija lemj, kā Latvijā attīstīt uzņēmējdarbību! Diemžēl tā bijis arī iepriekšējās Saeimās, un tas traucē sekmīgai valsts attīstībai. 

  Otra tikpat nozīmīga problēma ir reģionu pārstāvniecība. Lai arī no Rīgas vēlēšanu apgabala tiek ievēlētie vien 30 deputāti, realitātē absolūti lielais vairākums ir rīdzinieki. Vēlētāji, izdarot izvēli sarakstos Vidzemē, Zemgalē, Latgalē, Kurzemē, galvenokārt ievēl rīdziniekus. 

   Patlaban apkopoju šo savu Saeimas sastāva redzējumu, mēģināšu sabiedrībai par to stāstīt, lai cilvēki aizdomājas, kāpēc reģionos neredzam deputātus. Kāpēc netiek pieņemti reģioniem būtiski lēmumi? Atbilde vienkārša, tāpēc, ka viņi nezina, ar ko šie reģioni dzīvo.

   - Katrai ministrijai budžeta projektā iedalītas ievērojamas summas komandējumu apmaksai. Vai elektroniskie saziņas līdzekļi mūsdienās nebūtu plašāk izmantojami, samazinot komandējumu izmaksas?

   - Piekrītu, un, kā jau minēju, te svarīgs tas pašu piemērs. Varbūt ne vienmēr jābrauc pieciem ierēdņiem vai politiķiem, varbūt var aizbraukt viens vai divi. Pirms Saeimas biju deputāts Valmieras domē, un savulaik biju vienīgais, kurš nobalsoja pret lēmumu  astoņiem pašvaldības deputātiem lidot ar lidmašīnu uz sadraudzības pilsētu Vācijā, lai parakstītu sadarbības līgumu. Teicu, kāds tas ir signāls sabiedrībai un uzņēmējiem. Piekrītu, ka jābrauc mēram, vēl varētu braukt izpilddirektors, varbūt kāds pašvaldības darbinieks, bet ne jau astoņi deputāti. Diemžēl citi to neizprata. Un ne jau kāda ļaunprātīga iemesla vadīti, viņi vienkārši neizprata, kāpēc to nevajadzētu darīt. 

   Šāda situācija ir arī ministrijās, kur vajadzētu izvērtēt komandējumu lietderību un braucēju skaitu, kaut vai tāpēc, lai sabiedrībai nerastos šādi jautājumi, ja reiz tie ir, tātad vēlētājus satrauc, ka nodokļu maksātāju nauda tiek nelietderīgi tērēta.  Taču te noteicošais ir cilvēciskais faktors. Pat ja politiķi kaut ko gribētu mainīt, pretī ir simtiem cilvēku ierēdņu aparāts, un kādā brīdī šī labā ideja vienkārši pazūd. 

   - Sāpīgs ir komunālo parādu jautājums. Cilvēki ņēma kredītus, pirka dzīvokļus, bet, rodaties problēmas ar ienākumiem, par komunālajiem pakalpojumiem nemaksā, mājām pieaug parādi, kas nelabvēlīgi ietekmē godīgos maksātājus. Vai valstij nebūtu jāsakārto šis jautājums, lai parādnieki vispirms kārtotu komunālos maksājumus?

  - Mūsu frakcijā diskusija par šo jautājumu pagaidām nav bijusi. Ja kādam cilvēkam ir idejas, kā šo jautājumu risināt, gaidīšu ziņu, esmu gatavs to virzīt apspriešanai. Manuprāt, bankām vajadzētu solidarizēties ar iedzīvotājiem un valsti. Esmu arī no Saeimas tribīnes teicis, ka bankas pašreiz pelna vairāk nekā 100 miljonus, kas nav normāli brīdī, kad Latviju turpina pamest darba spējīgie cilvēki. No banku puses nekāda solidaritāte nav bijusi. 

   Cilvēkiem vispirms būtu jānorēķinās ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem un tad ar banku. Tas būtu tikai godīgi. Jāatrod kompromiss, un apsolu, ka par šo jautājumu runāsim partijas sēdē, pieaicinot arī iesaistītās puses. 

   - Gada sākumā Nacionālā apvienība rosināja pieņemt lēmumu par samazinātās – 12 procentu - PVN likmes piemērošanu pārtikas produktiem. Tas tomēr nav guvis atbalstu.

   - Pats strādāju pie šī jautājuma, analizējot dažādus pētījumus par citām valstīm. Tostarp, Vāciju, ko uzskatu kā valsti, no kuras vajadzētu mācīties tautsaimniecības attīstību. Tur šobrīd PVN pārtikai ir septiņi procenti, un Vācijā ir pētījums - ja likmi palielinātu uz 19 procentiem, darbu zaudētu 600 tūkstoši cilvēku. 

   Piedāvāju PVN samazināt uz 12 procentiem, jo likās, ka par to varētu nobalsot, lai gan pareizāk būtu likt astoņus procentus. Finanšu ministrija to neatbalstīja, norādot, ka tas palīdzēs tikai importa pārtikai, bet tās ir muļķības. Kā uzņēmējs redzu, ka no šāda risinājuma iegūtu mājražotāji, attīstītos mazais bizness. 

   Gada skatījumā cilvēkiem ietaupītos ievērojama summa, un varbūt tieši tas palīdzētu mazināt šos komunālo maksājumu parādus. 

   - Lāčplēša dienā militārā parāde televīzijā tika translēta arī krievu valodā. Kā to vērtējat, vai tā nav pārāk liela izpatikšana tiem, kuri negrib mācīties latviešu valodu? 

   - Mums jārēķinās, ka Latvijā dzīvo daudz cilvēku, kas runā krieviski. Viņi nav vainojami mūsu neveiksmēs, piemēram, tajā, ka daudzi aizbraukuši uz ārzemēm darba meklējumos. 

   Pašreiz valstī katrs cilvēks ir zelta vērts, neatkarīgi no viņa tautības. Protams, ikvienam, kurš dzīvo Latvijā, jārunā latviski, un te nekāda piekāpšanās nevar būt, bet mums jāmēģina nepalielināt plaisu starp krieviem un latviešiem. To nedrīkst darīt, jo tādai valstij nav nākotnes.  

   Ja cilvēkiem bija iespēja izvēlēties, sekot līdzi parādei latviski vai krieviski, manuprāt, tas ir apsveicami, ka krievvalodīgajiem viņiem saprotamā valodā pastāstām, kas ir Latvija, kā esam vēsturiski attīstījušies, kā esam izcīnījuši neatkarību. Būtu labi, ja to varētu realizēt arī angļu valodā, lai arī tūristi varētu saprast, kas un kāpēc ir šis pasākums. 

   Viss ir latviešu rokās, lai arī krievvalodīgie būtu valsts patrioti, un lielākā daļa tādi arī ir. Tā radikālā niša, kas nepārtraukti nāk ar ekstrēmiem lozungiem, ir kāds viens procents. 

    Reizēm  pārāk meklējam ienaidniekus ārpusē. Ne jau Putins vainīgs, ka nolēma pasēs nerakstīt tautību. Paši latvieši tā nobalsoja, un tas bija ļoti liels testa jautājums deputātiem, kuri pārstāv latviešu elektorātu. Vērts pajautāt, kādēļ viņi ir pret to. Mums pašiem jāuzņemas atbildība par izveidojušos situāciju, nemeklējot vainīgos ārpusē.  

   - Nacionālā apvienība uzskata, ka nepieciešams atteikties no uzturēšanās atļauju izsniegšanas par ieguldījumiem nekustamajos īpašumos, jo tas  var radīt nopietnus riskus turpmākai valsts ekonomikas attīstībai.

   - Esam divas reizes iesnieguši Saeimā priekšlikumu, lai pārtrauktu šo nekustamo īpašumu tirdzniecību pret uzturēšanās atļaujām. Es personīgi atbalstu šādas atļaujas saņemšanu, ja nauda tiek investēta ražošanā, darba vietu radīšanā. Turpināsim strādāt šajā jautājumā, jo mums ir arī citi priekšlikumi, kā situāciju mainīt.