Lobisms Latvijā un, iespējams, arī Valmierā

Autors: Laikraksts "Liesma" rubrikā "Jautājums deputātam".

— Kā vērtējat valdības īstenoto nodokļu politiku un vai pats nodokļus maksājat godīgi?

Valmieras pašvaldības domes deputāts, uzņēmējs ROMĀNS NAUDIŅŠ:

— Pēdējie nodokļu paaugstinājumi ir virzīti uz budžeta konsolidāciju, lai būtu, no kā izmaksāt pensijas un algas. Ticu, ka Saeimā sēž gudri cilvēki, kas veikuši aprēķinus. Tomēr mani joprojām pārsteidz, ka lielāks nodokļu slogs, tostarp par nekustamo īpašumu, netiek piemērots tiem, kas spēj maksāt, piemēram, kuri iegādājušies jaunas mājas, luksus dzīvokļus un automašīnas. Piemēram, par savu mājokli, ko esmu iegādājies 2007. gadā, gadā maksāju 70 latus. Uzskatu, ka tas ir stipri par maz, es varētu maksāt 150 — 200 latus. Ir absurds, ka Baltezera villu īpašnieki maksā tikpat, cik pārējie. Šī pieeja kardināli jāmaina.

Ir pierādījies, ka jomās, kurās pastāv spēcīgs lobisms, tiek maksāti mazāki nodokļi. Latvijas gadījumā tika un joprojām tiek lobētas bankas, īpaši Skandināvijas bankas. Komercbanku meitas uzņēmumiem, kas apsaimnieko kredītu ņēmējiem atņemtos īpašumus (lielākoties tie stāv tukši, nepabeigti), vajadzētu uzlikt lielākus nodokļus, tad bankas varbūt negaidītu labākus laikus, lai šos īpašumus realizētu. Arī Valmieras pašvaldība norēķinus (naudas pārvedumus, darba algas izmaksas) veic komercbankās. Interesanti būtu papētīt, cik pašvaldības naudas šādi nonāk komercbankās? Kāpēc tas netiek darīts caur valsts banku un kāpēc kredītlīnijas izmētātas pa vairākām bankām? Šos jautājumus deputātiem uzdevu jau pirms pāris gadiem, arī pavisam nesen, kad dome lēma par kredītlīnijas paaugstināšanu Valmieras siltumam Swedbankā. Kādēļ kredītlīniju nepārnesa uz Hipotēku banku vai Valsts kasi? Tagad sanāk, ka visas «Valmieras siltuma» trases ir ieķīlātas Swedbankā. Rosināju pārskatīt šo jautājumu, bet pārējo deputātu atbalstu neguvu. Atliek secināt, ka dome atbalsta bankas, ko pārstāv mūsu deputāti. Bankām tiek nodrošināti garantēti ienākumi, jo par kredītlīniju ienāk regulāri maksājumi. Pelnīt varēja valsts, pie tam, ja sāksies nopietni sarežģījumi ar maksājumiem, ar Valsts kasi vai valsts banku varētu vienoties, bet Swedbanka, domāju, ar lielāko prieku vai nu privatizētu infrastruktūru, vai pieprasītu izmaksāt kredītlīniju. No kurienes pašvaldība pusmiljonu ņems?

Vēl viens lobisma piemērs Latvijā ir maizes tirgus, ko pārņēmušas zviedru firmas «Fazer», «Hanzas maiznīca», arī «Druva». Šādi uzņēmumi ar ārzemju kapitālu neapšaubāmi var maksāt lielākus nodokļus. Pie tam peļņa tiek izvesta uz Skandināviju. Jācer, ka, veidojot nākamā gada budžetu, valdība beidzot ķersies klāt slānim, ko tagad lobē.

Kaut arī ekonomiskā un politiskā situācija Latvijā sabiedrībā neraisa vēlēšanos maksāt nodokļus, uzņēmējiem jābūt patriotiskiem pret savu valsti. Krīzes laikā 2009. gadā savu uzņēmumu paplašinājām, attīstībā investējot 250 tūkstošus eiro, un lielāko daļu no pasūtījumiem nodevām vietējiem uzņēmējiem. Spējām gūt peļņu un nomaksājām visus nodokļus.