Autors: Guntis Vīksna, laikraksts .
Attēlā: Romāns Naudiņš
Valmieras pašvaldības domes deputāts Romāns Naudiņš (TB/LNNK/Visu Latvijai) no savas kabatas valsts svētkos 18. novembrī nodrošināja arī pensionāriem un 3. grupas invalīdiem bezmaksas sabiedrisko transportu pilsētā.
Viņš ir netipisks Valmieras domnieks. Atšķirīgs no pārējiem, kas šad tad varbūt pārāk komfortabli jūtas savos uz četriem gadiem iegūtajos deputātu krēslos, ar savu rīcību spītīgi lecot ārā no vidējā deputāta dažubrīd liekulīgā credo.
— Piedod par cinismu — Saeimas vēlēšanas garām, tevi neievēlēja, pašvaldības vēlēšanas vēl tālu… Kā tev, pragmatiskam uzņēmējam, tāda doma ienāca prātā? Tavi kolēģi Valmieras domē daudz precīzāk rēķina, kad vērts būt īpaši labiem…
Pirmkārt, man bija milzīgs pārsteigums, kad deputāti neatbalstīja šo lēmumu, lai būtu bezmaksas sabiedriskais transports arī pensionāriem un 3. grupas invalīdiem. Ar šo priekšlikumu griezos pašvaldībā jau trešo reizi. Pirmoreiz mutiski, tad rakstiski pērn uz 18. novembri, bet saņēmu noraidījumu. Teica, ka iestrādāšot to budžetā šogad. Pieprasīju no VTU Valmiera, cik tas varētu izmaksāt. Es, protams, izprotu pilsētas budžeta sarežģīto situāciju, ja tur būtu vairāki tūkstoši latu, tad es tādu priekšlikumu nemaz nerakstītu. Kad saņēmu informāciju, ka izmaksas varētu būt līdz 350 latiem, nospriedu, ka tā nu nav nauda, ko nevarētu sarūpēt 18. novembrim. Tomēr domes sēdē deputāti balsoja pret. Biju pārsteigts par kolēģu argumentāciju debatēs — viens teica, katrs varot svinēt, kādus svētkus gribot, otrs salīdzināja 18. novembri ar pilsētas svētkiem un vēl citām maznozīmīgākām svinamām dienām… Nevar teikt, ka viņiem nebija informācijas par izmaksām, to domes ierēdņi bija godam sagādājuši. Kad šo priekšlikumu deputāti noraidīja, man bija kauns par saviem kolēģiem. Zinu, ka gandrīz visās lielajās pilsētās 18. novembrī ir šīs kompensācijas, piemēram, Rīgā, kur mērs ir Ušakovs no Saskaņas centra, visi var braukt par brīvu. Tad nu es lūdzu protokolēt, ka atsakos no divām savām deputāta algām, šo naudu novirzot kompensācijām. Bija kauns, taču es Latvijas politikā neesmu redzējis neviena tāda cilvēka pelnus, kas būtu sadedzis no kauna.
Jebkurā gadījumā šis mans priekšlikums būs arī nākamā gada budžetā. To iedibināšu kā tradīciju 18. novembrī. Ja neatbalstīs pašvaldība, kompensēšu šos izdevumus, kamēr būšu deputāts. Šī diena ir svarīgāka nekā mana dzimšanas diena. 18. novembrī radusies tava valsts, kurā tu maksā nodokļus un ar ko tu esi sasniedzis kaut kādu veiksmes pakāpi savā dzīvē.