Valmierai pārmet tuvredzību

Ieguldīti miljoni, bet pietrūcis mārketinga politikas investīciju piesaistē

Cīņa par iekļūšanu republikas pilsētas statusu ieguvušās Valmieras domē šajās pašvaldību vēlēšanās ir lielāka nekā pirms četriem gadiem — šogad uz 13 deputātu vietām ir 118 kandidātu, par 18 vairāk nekā iepriekš. Par Ziemeļvidzemes galvaspilsētu dēvētā Valmiera arī turpmāk ir gatava uzņemties Vidzemes vilcējspēka lomu un kļūt par reģiona administratīvo un ekonomiskās attīstības centru — saka Valmieras mērs Inesis Boķis no Tautas partijas (TP), kas pēdējos astoņus gadus pilsētas vadībā ieņēmusi stabilas līderpozīcijas. Septiņi domē esošie TP deputāti ar pašreizējo mēru priekšgalā kandidē arī šoreiz. Valmieras novada fonda vadītājs Ansis Bērziņš pieļauj, ka TP savas spēcīgās pozīcijas nezaudēs, tomēr arī opozīcija varētu gūt lielāku vēlētāju atbalstu, arī lielas izredzes iekļūt domē ir jaunajiem politiskajiem spēkiem.

Jādod vieta jaunajiem

"TP saraksta kandidātu pieredze kopā ar jaunievēlēto deputātu svaigām vēsmām un jaunām idejām varētu dot labu rezultātu," pārliecināts ir A.Bērziņš. Vidzemes Augstskolas lektors Visvaldis Valtenbergs piebilst, ka vēlētāju atbalstu TP vietējiem kandidātiem varētu mazināt partijas pieļautās kļūdas nacionālajā līmenī, tomēr valmierieši augstu vērtē viņu rīcības spēju un kompetenci. "Nevar noliegt, ka TP sarakstā ir nozares līderi, spēcīgi profesionāļi, kuru darba augļi pilsētā labi redzami," saka V.?Valtenbergs. Kā spēcīgākos TP konkurentus viņš min iepriekš nosacīti opozīcijā esošos TB/LNNK un TP koalīcijas partnerus Valmieras domē Jaunā laika (JL) sarakstu, kas, piesakot sevi šajās vēlēšanās un mēra amatā izvirzot finanšu jomā un pašvaldības darbā pieredzējušo Andri Kabraku, norādījis — pienācis JL laiks Valmieras domē. TB/LNNK, kas līdzšinējā domē ieguvusi divas vietas, tagad kopīgi ar partiju Visu Latvijai! piedāvā pilnīgi jaunu sarakstu. Ivars Briedis, kurš šo partiju Valmieras domē pārstāvējis divos sasaukumos, saka: "Pienācis laiks dot vietu jaunajiem! Tomēr pieļauju, ka politisko spēku ietekme Valmierā pēc šīm vēlēšanām īpaši nemainīsies, jo pilsētā paveiktais runā par labu pie varas esošajiem. Pilsētas labiekārtošanā un valmieriešu dzīves kvalitātes uzlabošanā paveikts daudz — rekonstruētas ielas, labākās telpās ierīkota pirts, būvē jaunu pamatskolu, attīsta sociālās aprūpes sistēmu. Lai arī nebijām parakstījuši koalīcijas līgumu un bijām it kā opozīcijā, darba bija tik daudz, ka par politiskām lietām neatlika laika strīdēties. Visi kopā risinājām saimnieciskus jautājumus, labos darbos atbalstījām, pret nepārdomātiem lēmumiem iebildām." Skaļākais no šādiem lēmumiem, kuru TB/LNNK deputāti bloķēja, bija par zemes iegādi par nesamērīgi augstu cenu kapu paplašināšanai. Pārkāpjot koalīcijas līgumu, pret šo lēmumu balsoja arī JL deputāti. Vēlāk šajā jautājumā rasts risinājums, sadarbojoties ar līdzās esošo Kauguru pagastu.

Vērtējot līdz šim Valmierā paveikto, pašreizējais TB/LNNK un Visu Latvijai! saraksta līderis Romāns Naudiņš, kurš ir gatavs ieņemt arī pilsētas mēra amatu, gan norāda uz domes līdzšinējo nepārdomāto un netālredzīgo politiku, dzīvojot pāri saviem līdzekļiem. "Valmieras parādus noteikti maksās vēl mans dēls," R.Naudiņš saka par pilsētas kredītsaistībām, kuras patlaban kopā ar procentiem ir 20 miljoni latu. Tomēr bez šīm kredītsaistībām, iespējams, Valmierā nebūtu sakārtotas ūdenssaimniecības, pārbūvēts muzejs, šobrīd nebūvētu jaunu pamatskolu un varbūt nebūtu Olimpiskā centra, kam galvenokārt kredītlīdzekļi tērēti. Šo un vēl citu objektu sakārtošanai un būvniecībai pašvaldība spējusi piesaistīt arī vairāk nekā 40 miljonu latu investīcijas no dažādiem ES fondiem.

Kredītus maksās bērni

"Treknajos gados pašvaldība aizrāvās ar nesamērīgi dārgiem objektiem. Tas, protams, rada komfortu pilsētniekiem, taču domē katastrofāli pietrūcis mārketinga politikas investīciju piesaistei," saka R.Naudiņš. Viņš norāda, ka jaunajai domei vispirms jādomā, kā nopelnīt naudu, lai būtu vieglāk atmaksāt lielos kredītus, uzsvaru liekot tieši uz investīciju piesaisti. Situācijā, kad rūpnieciski attīstītajā Valmierā pēdējos gados bezdarbs pieaudzis no 3 līdz 10%, viņš sola tuvākajos četros gados radīt 1500 jaunu darbavietu. Jautāts, kā domā īstenot šādu ieceri, R.Naudiņš stāsta, ka ievadītas sarunas ar ārvalstu uzņēmumiem, kas nodarbojas ar tekstilrūpniecību un vieglo metalurģiju un interesējas par iespējām izvietot savas ražotnes Latvijā. Līdzīgi domā arī LPP/LC saraksta līderis Guntars Bilsēns, norādot, ka jaunu darbavietu radīšanai jārealizē lieli rūpnieciski projekti, taču šādam mērķim pilsētā vairs nav piemērotas teritorijas. Tādēļ jāsadarbojas ar apkārtējiem novadiem, izstrādājot vienotu attīstības programmu.

Valmieras mērs I.Boķis gan pastāv uz to, ka pašlaik pilsētā svarīgi pabeigt visus iesāktos investīciju projektus, kas varbūt daudziem šobrīd šķiet nepopulāri. Tomēr ES fondu atbalstīto projektu īstenošana šajos apstākļos varētu būt vienīgā iespēja sekmēt uzņēmējdarbību. JL saraksta līderis Guntars Galvanovskis gan norāda, ka situācijā, kad samazinājušās būvniecības izmaksas, jāpārskata lielie investīciju projekti — pamatskolas būve un Rīgas ielas rekonstrukcija, un jādomā, kur ietaupīt, lai pašvaldība varētu pildīt savas funkcijas, īpaši domājot par pilsētnieku sociālo nodrošinājumu, jo šā gada trijos mēnešos jau iztērēta gandrīz puse sociālā budžeta, bet tieši šī joma pilsētā kļūst arvien aktuālāka.

Agita Grīnvalde–Iruka, Diena, 26.05.2009