Romāns Naudiņš: Lauksaimniecības zemju apmežošana ir nepieņemama.
18. februārī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā 2. lasījumā tiks skatīts likumprojekts „Grozījumi Meliorācijas likumā”, kur kopīgi ar lauksaimnieku organizācijām esmu iesniedzis priekšlikumu, kas turpmāk liegtu meliorētā lauksaimniecībai izmantojamā zemē ieaudzēt mežu vai krūmus, izņemot ilggadīgo stādījumu ierīkošana, kā augļukoki un ogulāji, kas ar savu sakņu sistēmu nenodara bojājumus meliorācijas sistēmām.
Lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas pašlaik ar Zemkopības ministriju meklē iespēju un atbalsta mehānismus kā atgriezt ražošanā pašlaik neizmatotos 300 tūkst. ha lauksaimniecībā izmantojamo zemju. Nav noslēpums, ka lauksaimniecības nozare Latvijā attīstās ļoti strauji. Kaut vai piemērs ir gaļas liellopu un aitkopības nozare, kas ļoti labi piemērotas šo platību izmantošanai. 2012. gada izskaņā lauku saimniecībās audzēja 393,1 tūkstoti liellopu, kas ir par 12,5 tūkstošiem vairāk kā 2011.gada nogalē. Gaļas zīdītājgovju – par 3,6 tūkst. jeb 16.5% vairāk. Aitu skaits arī pieaudzis par 4,0 tūkst. jeb 5,0% salīdzinot ar 2011. gada un 2012. gada izskaņu. Tā liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Tas nozīmē, ka šajās platībās, kuras meža nozares pārstāvji apzināti mēģina dēvēt par „lauksaimnieciskajā ražošanā ekonomiski neizmatojamām” platībām, ļoti strauji attīstās tieši gaļas lopkopības nozare.
Zemkopības ministrijas un lauksaimnieku nevalstisko organizāciju stratēģiskais mērķis 2019. gadā ir sasniegt lauksaimnieciskajā ražošanā 2 milj. ha izmatošanu. Šobrīd tiek apsaimniekoti 1,7-1,8milj. ha.
Pašlaik masu mēdijos un lauksaimnieku vidū notiek diskusijas par „Grozījumiem likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, tad visi ir vienisprātis, ka Latvijā beidzot ir jāievieš zemes iegādes kritēriji, visi atzīst, ka lauksaimniecības zemes ir jāizmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai. Lauksaimniecības nozare, kas var nest papildus darba vietas reģionos un ražot papildus produkciju pozitīvākai Latvijas eksporta bilancei. Valsts un reģionu attīstība ir atkarīga no mūsu valstiskuma kodola, kas pamatā dzīvo Latvijas laukos.
Atsevišķi meža nozares pārstāvji gluži otrādi meklē iespēju, kā savā īpašumā esošas lauksaimniecībā izmatojamās zemes apmežot, nevis nodot tās lauksaimniekam nomā, pārdot lauksaimniekam vai topošajam Latvijas valsts zemes fondam. Latvijas mežainums 1935. gadā bija ap 27% no valsts teritorijas, pašlaik ap 58%. Jājautā, kāds ir mūsu valdības un Zemkopības ministrijas stratēģiskais mērķis? Vai vēlamies apmežot Latviju līdz 70%, 80%, 90%?
Cik ilgi tiks lobētas lauksaimniecībā izmantojamās zemes apmežotāju intereses? Turklāt aiz apmežotāju interesēm pamatā paslēpušies ārvalstu pensiju fondi. Daži no šiem fondiem atklāti atļaujas pat paziņot, ka pašlaik jau viņiem piederot 107 tūkst. ha Latvijas lauku un meža zemju ( lasiet šeit: http://bit.ly/1fuFmN5 ). Jautājums, vai Zviedru pensiju fondi mums turpmāk grasās maksāt pensijas? Šaubos. Latvijas bagātība ir tās zeme. Auglīga un pateicīga lauksaimniecībai. Meliorētu lauksaimniecības zemju apmežošana ir absurds.
Arī lielākā daļa meža nozares pārstāvji atzīst, ka patreiz pietiek darba pie mazkvalitatīvo mežaudžu nomaiņas uz kvalitatīvām mežaudzēm un mežiem, meža nozarē vairāk uzmanība jāpievērš mežaudžu kvalitātes uzlabošanai, nevis kvantitātei! Neskatoties uz lauksaimnieku nevalstisko organizāciju iebildēm, jaunajā izstrādātajā Lauku attīstības programmā ir paredzēts novirzīt finansējumu vismaz 30 tūkst. ha apmežošanai. Par šo jautājumu Zemkopības ministrijas līmenī nav notikusi diskusija ar lauksaimnieku pārstāvošām nevalstiskajām organizācijām. Lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas nav pret to, ka Lauku attīstības programmā finansējumu novirzītu esošo mežaudžu kvalitātes uzlabošanai. Lauksaimnieki kategoriski iebilst lauksaimniecības zemju apmežošanai.
Ja ārvalstu pensiju fondi un investori ir iegādājušies lauksaimniecībā izmantojamo zemi, tad tiks darīts viss iespējamais, lai ir pieejams Eiropas Savienības atbalsts apmežošanai un ar likumdošanu apmežošana ir atļauta kā tāda. Ir pagasti Krievijas pierobežā, kuros līdz pat 80% teritoriju pieder ārvalstu pensiju fondu pārstāvjiem.
Ja tiek apmežota lauksaimniecībā izmatojamā zeme, tad nav jāmaksā ne valsts nodevas, nedz arī nekustamā īpašuma nodoklis par jauno mežaudzi tuvākos 20 gadus. Savukārt, ja tiek atmežota meža zeme, tad lauksaimniekam valstij ir jāmaksā valsts nodeva līdz pat 6000 EUR/ha! Vai tas ir samērīgi?
Apzināta valsts galvenā resursa - lauksaimniecības zemes apmežošana ir tuvredzīgs un nepārdomāts solis, kas var radīt zaudējumus visai Latvijas sabiedrībai un ekonomikai. Pašlaik lielas lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības tiek atgrieztas atpakaļ ražošanā, kas nodrošina jaunas darbavietas lauku reģionos un lauksaimniecības produkcijas pārstrādes nozarēs. Tas uztur arī dzīvi Latvijas attālākos reģionos. Ja lauksaimniecībā izmantojamā zeme tiks apmežota, tas radīs pretēju efektu, kā rezultātā zaudētāja būs visa Latvijas tautsaimniecība. Atgādināšu, ka Zemkopības ministrijas stratēģiskais mērķis ir 2020. gadā sasniegt vismaz 2 miljonu ha platību, kas tiktu izmatota lauksaimniecības produkcijas ražošanai.
Romāns Naudiņš, LR 11.Saeimas deputāts