Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK neatbalstīs ierosinājumu par vienotas 0,4% nekustamā īpašuma nodokļa likmes piemērošanu visām dzīvojamajām platībām, sākot ar pirmo kvadrātmetru, paziņoja apvienības priekšsēdētājs Roberts Zīle.
Zīle arī apšauba, ka to būtu gatavi atbalstīt arī citi koalīcijas partneri.
Zīle norāda, ka tās ir premjera un finanšu ministra tiesības "nākt klajā ar šādu pēkšņu ideju, taču par to diezin vai var tikt panākta kāda vienošanās".
"Iespējams, "Jaunais laiks" grib rīkoties kā ārsts no vecas anekdotes, kurš piecu cilvēku ģimenei, kas dzīvo vienistabas dzīvoklī, iesaka vēl iegādāties kazu... Kad ģimene, iegādājusies kazu, secina, ka nu jau vispār vairs nav nekādas dzīves, ārsts liek kazu pārdot un tad ar gandarījumu vaicā – nu, vai tad nekļuva vieglāk?" pauž Zīle.
"Ierosinājums neieviest ar nodokli neapliekamo dzīvojamās platības minimumu, visām dzīvojamajām platībām piemērojot vienādu nodokļa likmi, ir vēl neizdevīgāks mazturīgajiem iedzīvotājiem un daudzbērnu ģimenēm nekā iepriekšējā versija par 50 kvadrātmetru ar nodokli neapliekamo slieksni dzīvokļiem un 100 kvadrātmetriem mājām. Jaunā ideja toties ir daudz izdevīgāko lielo un dārgo dzīvokļu un māju īpašniekiem, spekulantiem un bankām – proti, tiem, kas savulaik pūta nekustamā īpašuma burbuli", uzskata Zīle.
Apzinoties Valmieras pilsētas budžeta sarežģīto situāciju, „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Valmieras grupa atbalsta pašvaldības pakļautībā esošo iestāžu administratīvo izdevumu optimizācijas nepieciešamību, lai nodokļu maksātāju nauda tiktu izmantota ar maksimālu efektu.
Tai pašā laikā, veicot resursu optimizāciju, ir nepieņemami, ka pāris simtu latu dēļ, Valmieras Vakara vidusskola ar vairāk kā 300 skolniekiem tiek pievienota Valmieras krievvalodīgo vidusskolai.
„Vakara vidusskolas pievienošana Valmieras 2.vidusskolai norāda uz pašcieņas trūkumu. Joprojām nespējam izprast, cik svarīgi ir cienīt savu valodu, latviskumu un valsts vēsturi. Nešaubos, ka Valmieras izglītības iestādēs ir jāveic reorganizācija un pilsētai jādzīvo pēc savām budžeta iespējām, taču katram konkrētam gadījumam ir jābūt savlaicīgi un rūpīgi izsvērtam pieaicinot saistītās puses. Izrādot cieņu pret savu valsts valodu, Vakara vidusskolu bija nepieciešams pievienot kādai no Valmieras latviešu vidusskolām izveidojot to kā struktūrvienību. Man grūti iedomāties, ka piemēram, Vācijā kāda vācu valodas skola būtu pievienota turku skolai,” norāda TB/LNNK Valmieras domes deputāts Romāns Naudiņš.
23.augustā plkst. 17.00 pie Igaunijas robežas Ķoņu pagastā
Pasākuma programma:Pasākuma atklāšanaPiemiņas zīmes atklāšana (Autors: tēlnieks Andris Dukurs.)
UzrunasKoncerts: piedalās dziedātāja Ieva Akurātere un Teniss Megi no Tallinas kā arī vietējie mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi
Kinobuss (atmiņu filmu demonstrēšana par Baltijas ceļu)UgunskursVisiem kopā sadziedāšānās un sadancošanās
Uz pasākumu aicināti abu valstu prezidenti, bijušie Tautas frontes vadītāji un citi pārstāvji un amatpersonas, kā arī visi iedzīvotāji, kuriem rūp un, kuriem dārga mūsu valstu brīvība, neatkarība un labāka nākotne.
Lūdzam informēt savus draugus, paziņas un visus, kuriem ir interese par šo pasākumu un vēlēšanās būt kopā ar mums. Dziesmas, dejas, sadošanās rokās , lieliskā kopības sajūta rada atmosfēru, kas ir bezgala saviļņojoša.
Ņemiet līdzi svecītes, lāpas, karogus un citas latviešu tautas simbola zīmes.
Apvienotais „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un partijas „Visu Latvijai!” deputātu kandidātu saraksts Valmieras pilsētas pašvaldības vēlēšanās 6.jūnijā ieguva 10.04% vēlētāju atbalstu, kas dod iespēju būt pārstāvētiem pilsētas pašvaldībā ar vienu deputāta mandātu. Par Valmieras domes deputātu tika ievēlēts TB/LNNK Valmieras grupas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš.
Ņemot vērā ierosināto maksātnespējas procesu pret Zviedru koncernam piederošo SIA „Triāls”, uzskatam, ka Latvijas valstij vajadzētu gatavoties uzņēmuma kapitalizācijai un pārņemt tā kontroli.
Ņemot vērā ierosināto maksātnespējas procesu pret Zviedru koncernam piederošo SIA „Triāls”, uzskatam, ka Latvijas valstij vajadzētu gatavoties uzņēmuma kapitalizācijai un pārņemt tā kontroli.
„Ja uzņēmumam pret Latvijas valsti ir parādsaistības 1 541 146 latu apmērā un šobrīd ierosināts maksātnespējas process, tad ir jārīkojas pēc iespējas efektīvi un ātri. Šis ir valstisks lēmums, jo šobrīd, apstājoties Triāls darbībai, bez darba palikuši vairāk kā 200 Valmieras pilsētas un apkārtējo pagastu iedzīvotāji. Valstij pārņemot uzņēmumu, to varētu iznomāt ar izpirkuma tiesībām vai pārdot,” atzīmē TB/LNNK Valmieras grupas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš.
TB/LNNK Valmieras grupa uzskata, ka izveidotos Latvijas zemnieku loks, kas varētu pārņemt uzņēmumu uz izdevīgiem nomas noteikumiem ar izpirkuma tiesībām un pakāpenisku darbinieku skaita atjaunošanu uzņēmumā. Būtu nenovīdīgi un bezatbildīgi šajā situācijā, pie gatavas infrastruktūras, pazaudēt Valmieras tradīcijas gaļas pārstrādē, kas vairākus gadus atpakaļ nodrošināja pat 700 darba vietas. To vēlāk atjaunot būs daudz grūtāk.
TB/LNNK Valmieras grupa rūpīgi sekos līdz SIA „Triāls” maksātnespējas procesam, lai risinājums būtu saimnieciski pamatots un kalpotu valmieriešu interesēm. Par izveidojušos situāciju TB/LNNK Valmieras grupa informējusi TB/LNNK Saeimas deputātus un partijas valdi.
Lai risinātu cilvēku ar īpašām vajadzībām nodarbinātības jautājumus, Valmieras pašvaldība sadarbojoties ar uzņēmējiem varētu veidot sociālos kooperatīvus. Kooperatīvā strādātu vienkopus gan veselie cilvēki, gan cilvēki ar invaliditāti. No izpētītajiem labās prakses piemēriem, šķiet optimālākais un piemērotākais Latvijai būtu Itālijas modelis. Sociālajos kooperatīvos strādā ap 40 % invalīdu, savukārt veselie cilvēki jebkurā laikā var sniegt palīdzības roku savam darba kolēģim, invalīdam. Šādi kooperatīvi no vietējām pašpārvaldēm saņem nepieciešamo infrastruktūru uzņēmumu izveidei, nodokļu atlaides un pat obligātos iepirkumus, piemēram, darbnīcas šuj formas tērpus policistiem, karavīriem, mediķiem.
Vienreizēja pašvaldības investīcija un atbalsts šāda uzņēmuma izveidē lielā mērā noņemtu no dienas kārtības jautājumu, kas skar sociālās palīdzības sniegšanu invalīdiem. Invalīdi ir čakli un uzticami darbinieki, par to esmu pārliecinājies savā uzņēmējdarbības praksē. Invalīdiem jādod iespēju strādāt un viņi paši sev nopelnīs.
Latvijas gadījumā, dot priekšroku pašvaldībai iepirkt produkciju vai pakalpojumu ko sniedz cilvēki ar īpašām vajadzībām traucē likumdošana, kas tikai parāda mūsu mazspēju un nemākulību veicināt Latvijā sniegta pakalpojuma atbalstīšanu. Itālijā, Francijā, Īrijā, valstīs ko esmu izpētījis, invalīdu sniegtajiem pakalpojumiem ir garantēts valsts un pašvaldības atbalsts. Viņi atbalsts savējos!
Valmiera pēdējos gados ir piesaistījusi ļoti daudz līdzekļu pilsētas infrastruktūras sakārtošanai, pašvaldības ēku, tostarp, skolu un bērnudārzu renovācijai un celtniecībai. Protams, to visu veicināja Valmierai izdevīgā politiskā situācija valstī un iespēja piesaistīt Eiropas līdzekļus. Kā dzīvosim tālāk? Turpināsim apgūt visus iespējamos Eiropas Savienības līdzekļus, nerēķinoties vai varēsim atļauties maksāt kredītmaksājumus un uzkrāt rezerves, lai varētu nodrošināt iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus?
Pašlaik būtu ļoti aktuāli radīt vidi un vietu uz eksportu orientētiem ražošanas un pakalpojumu uzņēmumiem un atbalstīt tos, lai Valmiera varētu nodrošināt saviem iedzīvotājiem jaunas darba vietas un pašvaldībai ienākumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Radot vidi jauniem uzņēmumiem un investīcijām, Valmierai kopā ar apkārtējiem novadiem jāveidojas par reģiona vai pat visas Latvijas ražošanas centru. Tikai tādā veidā mēs varam nodrošināt stabilu un ilgstošu Valmieras attīstību. Ražošanas uzņēmumi ne tikai rada jaunas darba vietas, bet arī nodrošina pieprasījumu pēc ārpakalpojumiem, tādējādi nodrošinot iespēju vietējiem tirdzniecības un pakalpojumu uzņēmumiem palielināt pārdošanas apjomus un radīt jaunas darba vietas.
Kas nepieciešams, lai realizētu ražošanas attīstību reģionā?
Pirmkārt, labvēlīga vide, pašvaldības atbalsts dokumentācijas sakārtošanai, kvalificēts darbaspēks un labi menedžeri. Es domāju, ka Valmierai ir gan pretimnākoša pašvaldība, gan kvalitatīvs darbaspēks, gan labu Vidzemes augstskolas izglītību ieguvuši menedžeri.
Otrkārt, vieta. Ar vietām Valmierā ir problēma, jo brīvu zemju pašvaldībai prakstiski nav. Tādējādi pastāv vairāki varianti, kā nodrošināt vietas ražošanas teritorijām. Viens no variantiem - vienoties ar apkārtējiem novadiem par kopēju ražošanas teritoriju un tai atbilstošas infrastruktūras izveidi. Otrs variants - Valmierai atpirkt zemes no privātīpašniekiem pie Valmieras apvedceļa, kas šībrīža ekonomiskajā situācijā valstī nebūtu dārgi, un veidot ražošanas teritorijas.
Treškārt , svarīgi kā informēsim gan ārvalstu, gan Latvijas uzņēmējus un investorus par iespējām mūsu pilsētā un reģionā. Informācijai jābūt Valmieras mājas lapā un speciālos bukletos, kurus varētu izplatīt ar Latvijas un starptautisko uzņēmējdarbības asociāciju palīdzību, kā arī būtu nepieciešams aicināt uzņēmēju delagācijas no citām pilsētām un ārvalstīm un iepazīstināt ar mūsu piedāvājumiem ražošanas uzņēmumu izveidošanai.
Ceturtkārt , sadarbībā ar Vidzemes augstskolu būtu svarīgi veidot zinātnisko centru, kurš sadarbībā ar uzņēmējiem strādātu pie jaunu un inovatīvu ideju un produktu radīšanas, kas ļautu ražošanas uzņēmumiem palielināt savu konkurētspēju eksporta tirgos.
Valmieras nākotni saredzu aktīvā sadarbība ar ražošanas uzņēmumiem, veidojot jaunas darba vietas Valmieras iedzīvotājiem un saņemot atpakaļ ienākumus no nodokļiem, kurus ieguldīt pilsetas sakārtošanā, drošībā un iedzīvotājiem nepieciešamo pakalpojumu sniegšanā.
Mēs dzīvojam reģionā, kurā vienmēr būs ziema un rudens.. un būs vajadzīgs siltums.. Tātad aktuāls ir jautājums par komunālo pakalpojumu maksu. Lielāko daļu no tiem procentuāli sastāda tieši apkure, siltais ūdens.
Kā tos samazināt?
Ne tikai siltinot daudzdzīvokļu mājas, bet arī veicinot ar alternatīvas enerģijas – piemēram ar enerģētisko šķeldu kurināmo katlu māju un biomasas (koksnes) koģenerācijas potenciāla apgūšanu mūsu pilsētā.
Dabas gāze, ar ko patlaban pamatā tiek apsildītas Valmieras daudzdzīvokļu mājas nav mūsu valsts resurss, savukārt mums pašiem ir savs zaļais zelts – koksne - viens no nozīmīgākajiem un visvairāk izmantotajiem vietējiem atjaunojamās enerģijas avotiem.
Latvijā atjaunojamo energoresursu izmantošana ir stipri iekavēta- mēs esam vieni no pēdējiem visā Eiropas Savienībā. Jāpiezīmē arī tas, ka lielākā daļa mūsu valsts koksnes ir eksporta prece, bet tās izmantošana vietējam patēriņam ir daudz efektīvāka nekā eksportēšana. Domāju, ne viens vien vietējais uzņēmējs būtu gatavs uzsākt šķeldas ražošanu, ja vien būtu kur to izdevīgi realizēt. Bez tam kurinot ar šķeldu tiek pilnībā novērsta arī kaitīgo izmešu emisija, tātad – ieguvums tīrai videi ilgtermiņā.
Un noslēgumā fakts-
PVN likme atjaunojamiem resursiem tai skaitā arī koksnei šobrīd - 21%
Dabas gāzei, savukārt piemērota samazinātā likme - 10%
Šis gan ir valsts mēroga jautājums, bet valsts sākas no pilsētām, un Valmieru – mūsu pilsētu - veidojam mēs – tās iedzīvotāji.
Esmu par to lai šis nepaliek tikai sauklis. Patiešām, kā tad šim atbalstam ir jāizpaužas?
Vispirms vajadzētu noskaidrot, kuri tad īsti ir tie savējie, kurus būtu jāatbalsta.
Savējie – tie esam mēs – Valmierieši, neatkarīgi no ticības, uzskatiem, nodarbošanās, vecuma utt.
Kā izpaužas šī atbalstīšana?
Sākam ar mazumiņu:
Tas nozīmē, ieejot veikalā, centīsimies izvēlēties Valmierā ražotu preci vai izvēlamies vietējo uzņēmumu pakalpojumus.
Pērkot Valmieras uzņēmumu ražotās preces mēs saglabāsim vai radīsim jaunas darbavietas tajos, tātad palīdzēsim sev..
Palīdzēsim augt idejai par zaļo tirdziņu rīkošanu Valmierā.
Tikai tā mēs varēsim būt pārliecināti, ka mūsu bērni grauzīs īstu burkānu, dzers svaigu, patiešām veselīgu pienu un iestiprināsies ar gaļu bez hormonu piešprices
Sekmēsim dažādu (vēlams ražojošu) uzņēmumu ienākšanu Valmierā.
Aicināsim jaunus biznesa partnerus uz Valmieru, tā mēs palīdzēsim naudai ienākt mūsu pilsētā, līdz ar to palīdzot mūsu Valmierai augt un attīstīties, kā arī palīdzēsim radīt mums pašiem jaunas darba vietas
Lieli darbi parasti sākas ar mazumiņu. Tikai balstot cits cita plecu, mēs varam sekmīgi pārvarēt šo brīdi Latvijas un mūsu Valmieras vēsturē, kas nekādi nebūtu dēvējams par gaišāko posmu.
Atbalsti savējos – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK!
Diskusijas par Latvijas iespējām cīnīties ar ekonomisko krīzi pēdējos mēnešos pārsvarā riņķo ap valsts budžeta deficīta un valsts pārvaldes iestāžu strukturālo reformu jautājumu. Virziens ir pareizs, jo cita papildus līdzekļu avota, izņemot starptautisko aizdevumu, valdības rīcībā šobrīd nav, taču tas nav vienīgais virziens, kurā valdībai būtu jāstrādā.
Trūkst anticiklisku pasākumu
Dažos aspektos šodienas situācija atgādina 2006. vai 2007.gadu. Straujās augšupejas vietā šobrīd it kā ir vērojama tikpat strauja lejupslīde, «trekno gadu» vaļīgo tērēšanos un nepamatoto optimismu ir nomainījusi «jostu savilkšana» un brīžiem varbūt pat pārlieku fatāls pesimisms. Taču tas ir tikai spoguļattēls. Valdības rīcība, pilnībā ejot attiecīgās ekonomiskā cikla fāzes pavadā, pagaidām ne ar ko neatšķiras no 2006. vai 2007.gada. Toreiz gandrīz nekas netika darīts, lai iegrožotu trakojošo patēriņu, kreditēšanu un nekustamā īpašuma bumu. Valdība neīstenoja anticiklisku politiku, kas atbilstu ierastajai pasaules praksei. Arī šoreiz situācija ir līdzīga. Ja mēs krīzes apstākļos tikai ierobežosim valsts izdevumus, patēriņu un palielināsim nodokļus, respektīvi, rīkosimies cikliski, sekas būs katastrofālas. Samazinot budžeta izdevumus, samazināsies patēriņš un pieaugs bezdarbs, tā rezultātā budžetā aizvien mazāk ienākošie nodokļi prasīs vēl vairāk apcirpt valsts budžeta izdevumus, kas savukārt izraisīs jaunu patēriņa un nodokļu samazinājumu utt. Neīstenojot anticiklisku politiku, mēs šoreiz ieiesim negatīvajā spirālē, un kritiens būs ļoti dziļš.
Vai no negatīvās ekonomiskās spirāles ir iespējams izkļūt? Jā, tieši tāpat, kā 2006.gadā bija iespējams piebremzēt nepamatoto pieaugumu, iedarbinot apvienības TB/LNNK sociālekonomisko programmu, kurā ietverto pasākumu efektivitāti apstiprina arī Starptautiskā Valūtas fonda eksperti. Diemžēl mums toreiz neizdevās pārliecināt savus koalīcijas partnerus. Uz nekustamā īpašuma burbuli balstīto spekulatīvo ekonomiku toreiz vajadzēja savaldīt, resursus novirzot ražošanai un ilgtermiņa attīstībai. Šobrīd valdībai vajag darboties kā ekonomikas «sildītājai», iepludinot tajā papildus līdzekļus un atdzīvinot sastingušo finanšu apriti.
Plāns krīzes pārvarēšanai
Vai mums ir plāns, kā šo «sildīšanu» labāk īstenot? Jā ir, un tā pamatā ir četri konkrēti punkti, kas sevī ietver gan sociālo, gan ekonomisko, gan ārpolitisko aspektu, un kuru kopējā devīze varētu būt «Atbalsti savējos!».
1) Pats būtiskākais šābrīža ekonomiskajā situācijā ir darba vietu saglabāšana. Valdībai šajā virzienā būtu jārīkojas tieši tāpat, kā to dara citas Eiropas Savienības dalībvalstis – jāsubsidē darba vietu saglabāšana un jaunu darba vietu radīšana. Te var pieminēt britu variantu ar valdības tiešajiem maksājumiem darba devējiem par katru no jauna nodarbināto, vai arī franču piekopto mikrouzņēmumu atbrīvošanu no sociālajiem maksājumiem par katru jauno nodarbināto.
Jā, tā ir būtiska valsts iejaukšanās ekonomikā, taču milzīgā bezdarbnieku armija, kas jau šajā rudenī varētu palikt bez jebkādiem iztikas līdzekļiem, Latvijā var izraisīt sociālu katastrofu. Mēs piedāvājam trīs iespējamos mehānismus šīs situācijas novēršanai: darba devēja sociālā nodokļa samazināšanu par saglabāto darba vietu kalendārajā gadā; vienreizēju valsts subsīdiju ieviešanu par jaunas darba vietas radīšanu vismaz gada garumā; valsts apmaksātu sociālo maksājumu starpību personām, kurām vismaz par 25% samazināta darba alga.
2) Otra sociāli sprādzienbīstamā iedzīvotāju kategorija līdzās bezdarbniekiem ir kredītņēmēji, kuri šos kredītus ņēmuši sava ģimenes mājokļa iegādei. Finanšu grūtībās nonākušajiem šīs kategorijas kredītņēmējiem ar kredīta summu, piemēram, līdz 100 000 latiem, vajadzētu piemērot speciālu pašapdzīvotu mājokļu kredītņēmēju aizsardzības programmu. Programmas īstenošanā saistības būtu jāuzņemas trim pusēm – valstij, kredītņēmējam un komercbankai. Valsts šīs programmas ietvaros varētu noteiktu laiku apmaksāt kredītņēmēja procentu maksājumus, komercbankas nākt pretim, atliekot kredītu pamatsummas maksājumus, piemēram, uz diviem vai trim gadiem, savukārt kredītņēmējs apņemtos godprātīgi turpināt maksāt daļu no kredīta procentu maksājumiem.
3) Tā kā kreditēšanas tirgus, kas ir ekonomikas asinsrite, Latvijā ir gandrīz apstājies, valdībai vajadzētu nākt klajā ar iniciatīvu tā iekustināšanai, ieviešot pirmā mājokļa pircēju atbalsta programmu. Arī šajā programmā būtiska būtu trīs pušu – valsts, komercbanku un kredītu ņēmēju iesaistīšanās. Valsts pirmā mājokļa pircējiem līdz 100 000 latu vērtībai varētu, piemēram, uz laiku apmaksāt pusi no kredīta procentu maksājumiem, kā arī galvot visu kredītu, ja komercbankas piekristu pamatsummas atmaksu sākt prasīt ne ātrāk kā pēc diviem gadiem.
4) Valdībai sarunās gan ar starptautiskajiem aizdevējiem, gan ES lielajām dalībvalstīm ir jāpanāk izpratne par Latvijas ekonomiskās krīzes pārvarēšanai nepieciešamajiem pasākumiem, kas nevar aprobežoties tikai ar valsts tēriņu mazināšanu. Šeit ir divi galvenie virzieni – pirmkārt, pārliecināt starptautiskos aizdevējus, ka ir nepieciešama piešķirtā finansējuma izlietojuma mērķu paplašināšana, kas šobrīd ir ierobežoti ar valsts budžeta deficīta un valsts parāda segšanu, kā arī atbalstu banku sektoram. Otrkārt, pārliecināt eirozonas lielvalstis par nepieciešamību mīkstināt pilnīgi citā pasaules ekonomiskajā situācijā tapušos Māstrihtas kritērijus eiro ieviešanai. Ir jāņem vērā, ka daudzas esošās eirozonas valstis tos šobrīd nespēj izpildīt, un nav taisnīgi jaunajām ES dalībvalstīm piemērot kritērijus, kas nav izpildāmi pat ļoti attīstītām ekonomikām.
Nākotnes ekonomikas pamati
Paralēli pretkrīzes pasākumiem ir jābūt skaidrai vīzijai, ko mēs darīsim, kad pasaules un Latvijas ekonomika sāks atveseļoties. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai brīdī, kad pasaule būs atkopusies no krīzes, Latvija būtu konkurētspējīga jaunajā ekonomiskajā situācijā.
Pēc manām domām, krīze ir iespēja, lai gan varbūt ne viegla iespēja nolikt ekonomiku uz jaunām sliedēm, kas no spekulācijām ved uz ražošanu, no masu produkcijas uz zinātņietilpīgu produkciju, no patērējošas sabiedrības uz radošu un zaļu sabiedrību. Lai cik grūti tas šobrīd šķistu, mums ir jāspēj sakopot spēkus investīcijām vairākos būtiskos virzienos, kuri, manuprāt, pēc gadiem pieciem būs pasaules ekonomikā dominējošie: zinātnē un inovācijās; zaļajā ekonomikā, kur ES šobrīd iegulda ap 15% no ekonomikas stimulēšanai domātajiem līdzekļiem; energoefektivitātes veicināšanā; tīklu infrastruktūrā (ūdens, atkritumi, elektrības pārvadi, platjoslas internets); videi draudzīgā transportā. Tie ir virzieni, kuriem jākļūst par prioritārajiem, ļoti saspringta budžeta apstākļos plānojot ieguldījumus valsts attīstībā.
Latvijā gandrīz pazudušas mūsu zemnieku saražotās produkcijas tirgošanas tradīcijas. Ir jānodrošina jaunas tirdzniecības vietas zemnieku saražotās produkcijas realizācijai Valmierā. Organizējot zaļos tirdziņus un veicinot lauku labumu bodīšu atvēršanu Valmierā, mēs veicināsim bioloģiski tīru produktu audzēšanu un jaunu darba vietu radīšanu.
Piena produktus un gaļu jau sen pērku tikai no zemniekiem. Tā dara lielākā daļa manu draugu un paziņu. Es gribu, lai mani bērni ēd tīru pārtiku, dzer siltu, tikko slauktu pienu, ko kaimiņu sieva salējusi krūzē, ēd maizi, kas cepta uz kļavu lapām, ēd nemodificētu kartupeli. Tas ir piens, kas sarūgstot tiešām paliek par rūgušpienu, tā ir gaļa, kurā nav tikai soja un ūdens. Izjutīsim īsta piena un gaļas garšu!Zemnieki saka – „Cēsis katru nedēļu aicina mūs uz tirgu, kāpēc guļ Valmiera?”
Ļausim zemniekiem un mājražotājiem gūt ienākumus, nodrošinot lauku sētu attīstību.
Un pašiem mums būs iespēja iepirkties lētāk, tīrāk, kvalitatīvāk.
Lauzt veco un īstenot jauno. Šobrīd tas ir svarīgākais Latvijai, sevišķi politikā. Kāda ir politiskā kultūra, tāda arī tiek celta Latvija. Jauni cilvēki politikā nenāk, jo vienmēr paliek veco aizsegā. Pēc katrām vēlēšanām mēs atzīstam: „Atkal tie paši vecie!” Tamdēļ mans ierosinājums bija, ka ceļš jādod jauniem cilvēkiem. Tas mums Valmierā ir izdevies. Savukārt tie, kas nevarēja to pieņemt, šobrīd redzami citu partiju rindās.
Pirmais darbs nebija ilgi jāgaida. Jaunie cilvēki spēja ātri atrast kopīgu valodu- „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un „Visu Latvijai!” veido vienu komandu Valmierā. Mums ir svešs necilais sakāmvārds „kur divi latvieši tur trīs partijas”.
Lai gan esmu izlēmis aiziet no aktīvās politikas, es turpināšu sniegt savu darbu, zināšanas un pieredzi Valmieras un valmieriešu labā.
Man nav šaubu, ka mūsu jaunā komanda Valmieru vedīs jaunā attīstības posmā!
Valmiera var labāk!