Domes sēde 03.12.2009, izraksts no sēdes protokola
Jautājums Nr.53 „Par braukšanas maksas atvieglojumiem Valmieras pilsētas sabiedriskajā transportā”
Godātie deputāti!
Saistībā ar šīsdienas izskatāmo papildjautājumu Nr.53 „Par braukšanas maksas atvieglojumiem Valmieras pilsētas sabiedriskajā transportā” ierosinu noteikt, ka turpmāk, 18.novembrī, Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienā, sabiedriskā transporta pakalpojumus Valmieras pilsētā pensijas vecuma cilvēki varēs izmantot bezmaksas.
Šāda iespēja pensionāriem šogad bija liegta. Uzskatu, ka tas būtu cieņas apliecinājums pret tiem cilvēkiem, kas šo valsti ir cēluši, bet šobrīd atrodas pelnītā atpūtā. Lai arī cik sarežģīta situācija šobrīd ir ar pilsētas budžetu, turpmāk 18.novembrī pensionāriem ir jādod iespēju braukt bezmaksas. Man tiešām būs kauns, ja līdz šim par otru bagātāko pilsētu Latvijā dēvētā Valmiera to nevarēs atļauties.
Izmantojot savas deputāta tiesības, vēlos iesniegt deputāta pieprasījumu šī jautājuma tālākai virzībai.
26.novembrī, Valmieras pašvaldības Attīstības un uzņēmējdarbības komitejas sēdē deputāts Romāns Naudiņš iesniedza deputāta pieprasījumu, lai rosinātu Valmieras domes Sabiedrisko attiecību nodaļai un Attīstības nodaļai sagatavot pasākumu plānu, kas Valmieras pilsētas Ziemassvētku tirdziņu padarītu par atpazīstamu visā Latvijā un kaimiņvalstīs.
„Ja rīkojam Ziemassvētku tirdziņu, tad tas nedrīkst pārvērsties par nekvalitatīvu Ķīnas preču „izgāztuvi” vai formāla „ķeksīša” ievilkšanu domes darbinieka izpildīto uzdevumu grāmatiņā. Zaļā gaisma ir jādod Latvijas amatniekiem un meistariem. Līdzīgi kā Mazsalacas meteorīts pārsteidza Latviju, tā Valmieras pašvaldībai ir jārada Ziemassvētku brīnums, kas gadu no gada dzīvos valmieriešu sirdīs, bet pilsētas ciemiņiem ļaus baudīt patiesu Ziemassvētku noskaņu un vēlmi apciemot mūs biežāk”, saka Romāns Naudiņš.
Komitejas sēdē R.Naudiņš minēja vairākus veiksmīgus Ziemassvētku mārketinga risinājumus. Piemēram, Somija sevi pasludināja par Ziemassvētku vecīša mājvietu, Krievija savukārt sevi pieteica kā „Djeda Maroza” dzīvesvietu, bet pavisam nesen Rīga nominēja sevi par Ziemassvētku eglītes izcelsmes vietu.
Tāpat Naudiņš atzīmēja: „Lai šī gada Ziemassvētku tirdziņš Valmieras pilsētā tiktu pamatīts, nepieciešams veidot attiecīgu atmosfēru. Lieliski Ziemassvētku tirdziņus prot rīkot vācieši- ar karstvīnu, piparkūkām un Ziemassvētku dziesmām. Valmieras pilsdrupas būtu brīnišķīga vieta tirdziņam, kas ļautu Ziemassvētku pasākumus rīkot jaunā kvalitātē. Jau šobrīd Valmieras uzņēmēji ir sagādājuši vairākus pārsteigumus.”
Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājam I. Boķim,
izpilddirektoram J. Baikam,
Valmieras pilsētas domes deputātiem
12.11.2009.
Valmieras 5. vidusskolas vecāku dome izprot esošo finansiālo situāciju Valmieras pilsētā un atbalsta skolu tīkla optimizācijas plāna un pilsētas skolu attīstības stratēģijas izstrādi, kas būtu balstīta uz rūpīgu situācijas un finanšu izvērtēšanu, pieņemot argumentētus un pamatotus lēmumus.
2009.gada oktobrī un novembrī Valmieras 5.vidusskolas vecāku domes pārstāvji ir tikušies ar 11 Valmieras pilsētas deputātiem un pauduši savu viedokli un ierosinājumus saistībā ar 10.08.09. Valmieras pilsētas domes sēdē pieņemto lēmumu (lēmums nr.443;protokols nr.11,1§), kas nosaka Valmieras 5.vidusskolas izglītojamo apmācību ar 01.09.2110. no 7. līdz 12.klasei.
Pēc sarunām ar deputātiem un būtisku faktu noskaidrošanas, ar nožēlu jāteic, ka vairāki apgalvojumi par Valmieras 5.vidusskolu ir balstīti pieņēmumos, kuru pamatā nav pietiekamas informācijas.
Ņemot vērā Latvijas Izglītības un Zinātnes Ministrijas izstrādātos kritērijus pašvaldībām, skolu tīkla sakārtošanai, un precizējot faktus par sekmības dinamiku, par interešu izglītības panākumiem, par saimnieciskām un pedagoģiskām izmaksām varam secināt, ka sākotnējie lēmuma pamatojuma argumenti nav īstenojušies un šī brīža situācijā šim lēmumam nav pamatojuma, jo
1) skola ir piepildīta atbilstoši skolas ēkas izmēram un skolēnu skaits paralēlklasēs ir optimizēts;
2) skolas uzturēšanas izmaksas saglabājas neatkarīgi no skolēnu un klašu skaita;
3) skolotāju un skolēnu skaita attiecība ir tuvu IZM noteiktajam;
4) valsts piešķirtais mērķdotāciju apjoms ir pietiekams skolotāju darba samaksai.
Tādēļ, V5V vecāku dome aicina iekļaut šī jautājuma izskatīšanu nākamajā Valmieras pilsētas izglītības komitejas sēdes darba kārtībā un izskatīt izglītības sistēmas reorganizāciju, ietverot Valmieras 5.vidusskolu no 1. līdz 12.klasei, un līdz ar to ierosināt atcelt augšminēto Valmieras pilsētas domes lēmumu.
V5V vecāku dome uzskata, ka pastāv optimizācijas iespējas pilsētas skolu iekšienē, kā arī saredz cita veida kompleksus risinājumus šajā problēmsituācijā, attiecinot optimizāciju uz visām Valmieras pilsētas pakļautībā esošajām vispārējās izglītības iestādēm.
V5V vecāku dome ir izstrādājusi jautājumus – ierosinājumus, lai apzinātu objektīvu informāciju par katru skolu , skolēnu skaita un finansējuma plūsmas caurskatāmības veicināšanai. (skat, pielikumā nr.1)
Valmieras 5.vidusskolas vecāku domes vārdā:
/Z.Bērziņa/
Pielikums nr.1
Valmieras 5. vidusskolas vecāku domes izstrādātie jautājumi, skolu tīkla (skolēnu skaita un finansējuma plūsmas) caurskatāmības veicināšanai
Lai varētu sagatavot optimālāko un finansiāli ekonomiskāko skolu tīkla modeli Valmieras pilsētā, katrai skolai vajadzētu sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem :
1) Kāds ir skolēnu skaits klasēs un kāds ir vidējais skolēnu skaits klasē, uzrādot arī lielāko un mazāko skolēnu skaitu klasē un paskaidrojot tā iemeslus?
2) Kāda ir skolēnu skaita un skolotāju skaita attiecība, t.i. – cik skolēnu uz vienu skolotāja likmi. Cik skolēnu ir nepieciešams, lai nodrošinātu IZM noteikto attiecību?
3) Kādi ir ēku uzturēšanas izdevumi – siltuma, elektrības u.c. patēriņš?
4) Kādas ir skolas apkalpojošā personāla izmaksas (uz m² vai citu vienību)?
5) Kādi ir skolas papildus ieņēmumi?
6) Ko skola nodrošina citām iestādēm a) pašvaldības b) citām iestādēm?
7) Kāda ir skolas īpaša funkcija pilsētā, jeb tās stiprā puse?
8) Kādi ir skolas optimizācijas pasākumi šobrīd un kādi tie ir plānoti nākotnē, rēķinoties ar pieejamiem valsts resursiem?
9) Citi priekšlikumi saistībā ar visu skolu tīkla optimizāciju pilsētā.
10.oktobrī, Valmieras 5.vidusskolā norisinājās svinīgs pasākums par godu 8.Valmieras Aizsargu pulka deviņdesmitajai gadskārtai. Svinīgajā pasākumā Valmieras domes deputātam Romānam Naudiņam tika pasniegts Aizsargu organizācijas Valmieras pulka atzinības raksts par atbalstu organizācijas darbības nodrošināšanai un attīstības veicināšanai. Atzinības rakstu pasniedza Aizsargu organizācijas 8.Valmieras pulka komandieris Gunars Konters un Valmieras štāba priekšnieks Jānis Trezuns.
Uzrunājot pasākuma dalībniekus R.Naudiņš atzīmēja, ka 1919.gadā dibinātā Aizsargu organizācija ir sniegusi būtisku ieguldījumu Latvijas valsts neatkarības nostiprināšanā. “Tobrīd, Latvijas valstij sarežģītajā laikā, cilvēki brīvprātīgā kārtā stājās Aizsargu organizācijas rindās, lai rūpētos par savas zemes un tautas drošību, cīnītos ar noziedzību un bandītismu. Arī šobrīd, kad Latvijas valstī ir smaga ekonomiskā situācija, var atkārtoties vēsture un brīvprātīgajiem būs jānāk talkā Valsts policijai, lai rūpētos par valmieriešu mieru, kārtību un drošību pilsētā. Un tieši tagad būtu nopietni jāizvērtē iespēju Valmieras pilsētā veidot brīvprātīgo pašvaldības policiju,” saka R.Naudiņš.
Pasākuma laikā tā dalībniekus ar dziesmām priecēja vīru koris “Baltie bērzi” un Valmieras 5.vidusskolas meiteņu koris.
Izraksts no Valmieras domes 15.oktobra sēdes protokola
59.papildjautājums. Jaunas ēkas būvniecība biznesa inkubatora vajadzībām.
Godātie deputāti!
Lai arī iepriekšējā domes sēdē septembrī deputāti vienbalsīgi atbalstīja jaunas ēkas būvniecību Biznesa inkubatora vajadzībām, aicinu šo lēmumu pārskatīt un atteikties no konkrētā projekta. Šī brīža Valmieras budžets nevar atļauties uzsākt šāda veida projektu ņemot ilgtermiņa aizņēmumu ēkas būvniecības līdzfinansēšanai Eiropas Savienības struktūrfondu projekta ietvaros. Laikā, kad Valmieras pilsētā ir izveidojies brīvs nekustamā īpašuma fonds un tuvākajos gados tas tikai palielināsies, būtu bezatbildīgi un neloģiski būvēt jaunu ēku 2000 m2 platībā. Jāņem vērā, ka šī ēka nākotnē prasīs Valmieras budžetam arī papildus izdevumus- apsaimniekošanas un apkures maksu.
Būtu vērts arī ieklausīties Eiropas Komisijas misijas Latvijā šajā nedēļā pausto kritiku par Latvijas valsts bezatbildīgiem tēriņiem. Eiropas Komisijas pārstāvji norāda, ka Latvija turpina tērēt un aizņemties vairāk nekā tā spēj nopelnīt un var atļauties. Būtu daudz lietderīgāk un atbildīgāk atteikties no šī projekta un vairāk kā 1 miljonu Eiro Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu aicināt atbildīgajām valsts pārvaldes iestādēm novirzīt uzņēmējdarbības aktivitātēm, kas tieši un uzreiz rada jaunas darba vietas, stiprina Latvijas uzņēmumu konkurētspēju. Valmiera ar šādu soli varētu kalpot kā piemērs Latvijā tam, kā atbildīgi, profesionāli un tālredzīgi izmantot gan nodokļu maksātāju naudu, gan ES struktūrfondu finansējumu atbilstoši ekonomiskajai situācijai. Precizēšu, ka mana nostāja nav pret Biznesa inkubatora ideju kā tādu, bet gan pret jaunas ēkas būvniecību. Biznesa inkubatora operators jau strādā Valmierā un var turpināt strādāt nākamos gadus arī esošajās telpās vai arī piemeklējot jaunas.
* deputāti R.Naudiņa ierosinājumu neatbalstīja
58.papildjautājums. Matīšu šosejas rekonstrukcija.
Godātie deputāti!
Aicinu pievērst jūsu uzmanību sagatavotā jautājuma redakcijai, kas nav atbalstāma. Lūdzu izdarīt sekojošas redakcionālas izmaiņas: Pirmkārt, strīpot no teksta „citas kredītiestādes”, kas redakcionāli noteiktu aizņēmumu ņemt tikai Valsts kasē. Latvijas valstij ir jābeidz uzturēt Skandināvu komercbankas. Otrkārt, papildjautājumu papildināt ar nosacījumu, ka aizņēmums Valsts kasē ir izdarāms tikai Eiro valūtā. Šī brīža lata procentu likme ir trīs reizes augstāka kā Eiro likme. Izvēloties aizņēmumu Eiro valūtā pašvaldība varēs ietaupīt līdz pat 200 tūkstošiem latu projekta ietvaros.
* deputāti R.Naudiņa ierosinājumu neatbalstīja
Valmieras domes deputāts Romāns Naudiņš ir nosūtījis aicinājumu Simona Vīzentāla fonda Izraēlas biroja vadītājam Efraimam Zurofam ierasties Rīgā, lai kopīgi apmeklētu Okupācijas muzeju un iepazītos ar Latvijas valsts vēsturi. Tas palīdzētu izprast E.Zurofam Latvijas Leģiona lomu Otrajā pasaules karā.
R.Naudiņš norāda: ”Ceru, ka E.Zurofs atsauksies aicinājumam apmeklēt Latviju. Iespējams, tas ļaus viņam nākotnē mainīt savu viedokli par latviešu karavīru lomu Otrajā pasaules karā un komunistiskā režīma nodarīto ļaunumu Austrumeiropai.”
Vēstules saturs
Labdien, Zurofa kungs!
Pirms dažām dienām iepazinos ar Jūsu pausto viedokli Lielbritānijas laikraksta „The Guardian” mājas lapā, kurā paužat nosodījumu un pārmetumu Latvijas nacionāli konservatīvajai partijai „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK par tās lojālo attieksmi pret Latvijas leģiona karavīriem, kas cīnījās vācu armijas rindās. Tā kā esmu šīs partijas biedrs, man ir nepieņemami, ja par manu partiju un Latvijas valsts vēsturi starptautiskos mēdijos tiek pausta izkropļota informācija. Vēl jo vairāk, latviešu tautas vēsture ir bijusi ne mazāk traģiska kā ebreju tautas vēsture Otrā pasaules kara laikā. Komunistiskais režīms Latvijā un citur Austrumeiropā simtiem tūkstošiem cilvēkiem ir iznīcinājis to ģimenes, bērni tika atrauti no vecākiem, tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, tai skaitā ebreju, krievu, poļu un citu tautību cilvēki izvesti uz Krievijas ziemeļiem, Sibīriju. Otrā pasaules kara sākumā komunistiskā režīma gaļasmašīna spīdzināja un nošāva cilvēkus Rīgas pagrabos. Šajā Latvijas tautai mežonīgajā laikā arī izveidojās Latviešu leģions, kas cīnījās vācu armijas uniformās, lai padzītu komunistus no mūsu zemes. Kas gan cits atlika Latvijas dēliem, ja viņu ģimenes komunistiskā terora rezultātā tika iznīcinātas?
Šajā sakarā es vēlos Jūs personīgi uzaicināt apmeklēt Latviju, lai iepazītos ar mūsu zemi un Latviešu leģiona lomu Otrā pasaules kara laikā. Jūsu vizītes laikā Latvijā kopīgi varēsim apmeklēt Okupācijas muzeju Rīgā, kurā detalizēti un objektīvi atspoguļoti traģiskie 20. gadsimta vēstures notikumi.
Jums noteikti būtu interesanti apmeklēt arī šogad atjaunoto Rīgas Sinagogu, kurai 2008. gadā tika sniegts Latvijas valsts un Eiropas Savienības struktūrfondu finansiālais atbalsts kopumā par 1,2 miljoniem eiro. Būdams Latvijas Ministru kabineta Īpašu uzdevumu ministra ES finanšu līdzekļu pārvaldes lietās parlamentārais sekretārs, es 2008.gadā personīgi iepazinos ar rekonstrukcijas darbiem Rīgas Sinagogā, kurā Latvijas amatnieki un meistari izgatavoja sarežģītas stikla vitrāžas, iekštelpu kolonnas un sienu apgleznojumus.
Ļoti ceru, ka pieņemsiet manu uzaicinājumu apmeklēt Latviju. Tas ļautu Jums nākotnē pārskatīt savu viedokli par mūsu zemi un tautu, un objektīvi izvērtēt Latvijas valsts traģēdiju Otrā pasaules kara laikā. Svarīgi, lai Jūs ar saviem viedokļiem un komentāriem starptautiskajos mēdijos nākotnē neaizskartu Latvijas iedzīvotāju sirdis. Cienīsim viens otru!
Ar sveicieniem no Latvijas,
Valmieras domes deputāts
Romāns Naudiņš
Valmierā,
2009.gada 2.oktobrī
Simona Vīzentāla centra Izraēlas biroja vadītājs Efraims Zurofs komentārā britu laikrakstā The Guardian paudis sašutumu par britu konservatīvo politiķu pausto atbalstu Latvijas partijai TB/LNNK.
Savukārt apvienība TB/LNNK uzskata, ka The Guardian publicētais Simona Vīzentāla centra vadītāja paziņojums ir nepamatots un apmelojošs, jo apvienība nekad nav attaisnojusi nacistu veiktos noziegumus vai mēģinājusi glorificēt Hitlera režīma militāros formējumus, vien izrādījusi cieņu latviešu karavīriem, kas cīnījās Otrā pasaules karā. TB/LNNK priekšsēdētājs Roberts Zīle uzskata, ka Zurofs pārtiražē Krievijas propagandu, ziņo TB/LNNK preses sekretārs Rolands Pētersons.Britu priekšvēlēšanu kampaņas karstumā politisko spēku savstarpējos apvainojumos piesaukti arī latviešu leģionāri. Lielbritānijas kreiso Liberāldemokrātu līderis Kriss Hūns, kritizējot konservatīvo līderi Deividu Kemeronu, apsūdzēja viņu par «biedrošanos ar Latvijas partiju, kas glorificē Ādolfa Hitlera Waffen SS».
«Deivids Kemerons saka, ka viņam rūp klimata izmaiņas, bet tad viņš pievienojas čehu ODS [partijai], kas noliedz tā esamību. Kemerons saka, ka viņš aizstāvēs gejus, bet tad viņš kļūst par sabiedroto poļu homofobu partijai. Viņš saka, ka viņam rūp cilvēktiesības, bet tad viņš biedrojas ar Latvijas partiju, kas glorificē Ādolfa Hitlera Waffen SS,» uzrunā liberāldemokrātu kongresā paziņoja Hūns.
Atbildē viens no konservatīvo partijas līderiem Eriks Piklss apsūdzēja Hūnu par «vecu padomju latviešu nomelnošanas tekstu atkārtošanu», norādot, ka toriju jaunie sabiedrotie Eiropas Parlamentā Latvijas partija TB/LNNK nesēro par nacistiem, bet gan par Latvijas karavīriem, kas krita Otrajā pasaules karā.
Tagad strīdā iesaistījies arī Zurofs, komentārā laikrakstā The Guardian asi nosodot Piklsa pausto atbalstu TB/LNNK.
«TB/LNNK apsēstība paust publisku godu Latvijas SS leģionam ir pretrunā ar jebkādu vēsturisko loģiku. Maiga attieksme pret nacistu noziegumiem nav šķietami nevainīga nostaļģija, kā Piklss vēlētos, lai mēs domātu, bet daļa no viltīga plāna iegūt atzinību perversi izkropļotai Eiropas vēstures versijai, kurā komunisma noziegumi pielīdzināti nacismam,» raksta Zurofs.
«Šāds solis būtībā tās Austrumeiropas nācijas, kurās bija liels daudzums nacistu kolaboracionistu, no īsta genocīda līdzvainīgajiem padarītu par traģēdijas, kas tiek parādīta kā genocīds, upuriem,» uzskata Zurofs.
«Šīs kustības manifests, 2008.gada jūnijā pieņemtā Prāgas deklarācija, brīdina, ka «Eiropa nebūs vienota, ja tā nespēs būt vienota vēsturē un atzīt komunismu un nacismu kā kopīgu mantojumu». Šāda veida rezolūcijas, kurās aicināta kopīga komunisma un nacisma piemiņas diena, ir tikai sākums Otrā pasaules kara vēstures pārrakstīšanas kampaņai, lai nomazgātu baltus visus ļaundarus, apgānītu upurus un atņemtu varoņiem viņu pelnīto lepnumu,» raksta Zurofs.
«Efraima Zurofa aizrautība, brīdinot par kaut kāda veida vēstures pārrakstīšanu, ko it kā veicot vārdos nenosaukti Austrumeiropas valstu pārstāvji, pirmkārt, stipri atgādina Krievijas propagandas klišejas, saskaņā ar kurām totalitārā komunisma noziegumi cita starpā ir attaisnojami ar vēsturisko nepieciešamību. Tas liek uzdot jautājumu – vai tiešām tikai traģiskie XX gadsimta notikumi un sašutums par totalitāro režīmu noziegumiem ir vienīgais stimuls, kas liek Efraimam Zurofam publiskos paziņojumos regulāri nomelnot Latvijas valsti, un, šajā gadījumā, apvienību TB/LNNK,» vaicā TB/LNNK priekšsēdētājs R.Zīle.
Viņš arī uzsver, ka esot diezgan dīvaini - jautājums par TB/LNNK it kā nacistisko nostāju britu medijos ir aktualizējies tieši pēc tam, kad R.Zīle kļuvis par Lielbritānijas Konservatīvās partijas iniciētās Eiropas Parlamenta Konservatīvo un reformistu grupas biedru.
«Izskatās, ka britu konservatīvo oponenti leiboristi izmanto visus līdzekļus, lai pirms gaidāmajām Lielbritānijas parlamenta vēlēšanām diskreditētu savus sāncenšus. Pretējā gadījumā ir grūti izskaidrot, kāpēc Vīzentāla centrs vēršas tikai pret TB/LNNK, nevis, piemēram, Pilsonisko savienību, kuras politiķi arī aktīvi piedalās Latviešu leģiona piemiņas pasākumos,» saka R.Zīle.
Apvienība „Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK neatbalsta nevienu no Finanšu ministrijas piedāvātajiem un valdības sēdē izskatāmajiem nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas variantiem dzīvojamajām platībām, pēc būtības tos visus uzskatot par sociāli netaisnīgiem.
„Neskatoties uz mūsu vairākkārtējiem priekšlikumiem diferencēt nodokļa likmes atkarībā no dzīvokļa vai ēkas izmantošanas veida - proti, no tā vai īpašums ir iegādāts spekulatīvos nolūkos un tagad stāv tukšs, vai arī tas ir iegādāts ģimenei dzīvošanai, Finanšu ministrija nevienā no piedāvātajiem variantiem šo principu nav ievērojusi", atzīst TB/LNNK priekšsēdētāja vietnieks Gaidis Bērziņš.
Viņš arī norāda: „Lai gan pavirši raugoties pirmajā brīdī Finanšu ministrijas piedāvājumā taisnīgāks varētu šķist modelis, kas paredz ar nodokli neapliekamo dzīvojamās platības minimumu, tā īsti nav. Arī šādā gadījumā lielākie ieguvēji būtu nevis ģimenes ar bērniem, bet gan nekustamā īpašuma spekulanti un nekustamā īpašuma burbuli veicinājušās komercbankas, kuru bilancē tagad ir daudzi neapdzīvoti dzīvokļi un mājas. Atgādināšu, ka šobrīd juridiskām personām, kurām pieder ekspluatācijā nenodoti mājokļi, vispār nav jāmaksā NĪN, un to neparedz arī neviens no Finanšu ministrijas piedāvātajiem jaunajiem modeļiem".
„Līdz ar to visi valdības lemšanai piedāvātie NĪN piemērošanas varianti nekādā gadījumā nav uzskatāmi par balstītiem ilgtermiņa pieejā Latvijas nodokļu sistēmai. Mūsu apvienība jau daudzas reizes ir uzsvērusi - šobrīd tā ir sociāli netaisnīga, jo neproporcionāli liels nodokļu slogs tiek uzlikts darbaspēkam, sociāli mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām un topošajam vidusslānim, bet spekulatīvā kapitāla pārstāvjiem te ir gandrīz vai paradīze. NĪN piemērošana jebkurā no Finanšu ministrijas piedāvātajiem variantiem šo tendenci tikai pastiprina", atzīst G. Bērziņš.
No šodienas, 14.septembra, Valmieras pilsētas pašvaldības izveidotajās darba praktizēšanas vietās sāks strādāt 29 bezdarbnieki.
Valmierieši, kuri palikuši bez darba un nesaņem bezdarbnieka pabalstu, strādās vairākās pirmsskolas izglītības iestādēs, Kristīgā žēlsirdības fonda Dienas centrā, Valmieras 2.vidusskolā, Novadpētniecības muzejā, pansionātā „Valmiera”, Invalīdu biedrībā, Valmieras Valsts ģimnāzijā. Viņiem tiks uzticēta gan palīdzība bērnu ar speciālām vajadzībā uzraudzībā, gan palīdzība veco ļaužu aprūpē, produktu sagatavošanas darbi, palīdzība darbā ar bērniem, dažādu palīgdarbu veikšana, teritorijas labiekārtošana u.tml.
Rīga, 9.sept., LETA. Bankām ne tikai būtu jāpārceļ izsniegto kredītu pamatsummas atmaksa, bet arī jāzaudē daļa no aizdotās summas - ap 20 procentiem, šādu viedokli intervijā "Latvijas Avīzei" paudis apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšsēdētājs Roberts Zīle.
Viņaprāt, krīzes laikā noteikti ir jāpalielina valsts loma ekonomikā un iesākumam jānosaka, ka bankas no mājsaimniecībām nedrīkst prasīt vairāk par ķīlu. "Manā uztverē bankām ne tikai jāpārceļ pamatsummas atmaksa, bet arī jāzaudē daļa no aizdotās summas - ap 20 procentiem. Mēs nedrīkstam padarīt savus pilsoņus par banku ķīlniekiem uz daudziem gadiem," norāda Zīle.
Zīle norāda: tagad ir tā, ka cilvēks zaudē ķīlu, bet vēl joprojām ir bankai parādā. Tas nozīmē, ka viņš faktiski vairs nevar strādāt legālu darbu, jo tad banka viņam visus ienākumus uzreiz paņems kā parādu.
Kā uzskata Zīle, valstij jāatrod arī risinājums, ko darīt ar mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, kuri ņēmuši kredītus no bankām, bet tagad zaudējuši savu biznesu. Tie nereti ir bijuši uzņēmīgākie Latvijas cilvēki, bet tagad viņiem tiek piegriezts skābeklis. Jaunu biznesu viņi vairs nevar sākt. "Mums, protams, jārūpējas par bankām, bet saprātīgā līmenī. Ja mēs savus pilsoņus padarām par parādu vergiem un represējam, tad mēs esam slikta valsts," saka Zīle.
Viņš uzsver, ka nacionālās intereses ir domāt stratēģiski, nevis īstermiņā. Jādomā divus, trīs vai, vēlams, pat desmit gadus uz priekšu. Tas ir grūti, un bieži vien to nedara. Piemēram, šobrīd ir krīzes situācija, uzņēmumi bankrotē, un to aktīvi tiek pārdoti. Latviešiem nav līdzekļu, lai tos nopirktu un atsāktu uzņēmējdarbību. "Mēs riskējam ar mugurkaula zaudēšanu Latvijas biznesā, tāpēc šobrīd nacionālās intereses ir vienoties ar bankām, kas ir līdzvainīgas ekonomikas pārkarsēšanā, ka mēs nespēsim atdot pilnā apmērā tos 13 miljardus, ko aizņēmušās mājsaimniecības un vietējais bizness. Tas nav iespējams! Tajā pašā laikā mēs nedrīkstam zaudēt mazo un vidējo biznesu, tam jābūt pilsoņu rokās," saka Zīle.
Valmieras pilsētas pašvaldība, iesaistoties Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) programmā, kuras mērķis ir nodrošināt bez darba palikušiem iedzīvotājiem iztikas līdzekļus, līdz 2010.gada beigām plāno izveidot 340 darba praktizēšanas vietas.
Valmierieši, kuri vairs nesaņem bezdarbnieka pabalstu, varēs strādāt galvenokārt pilsētas labiekārtošanā un sakopšanā. Taču tiks piedāvāts veikt dažādus palīgdarbus Valmieras izglītības iestādēs, Kristīgajā žēlsirdības fondā, palīdzēt bērniem ar speciālām vajadzībām, kuriem ir pārvietošanās grūtības, kā arī pansionāta „Valmiera” iemītnieku aprūpē u.tml.
Bezdarbniekiem par pilna laika darba praksi (40 stundas nedēļā) ik mēnesi tiks maksāta stipendija 100 latu apmērā. Bezdarbnieka statuss tiks saglabāts, un nodokļu maksājumi, kā arī sociālās apdrošināšanas iemaksas no stipendijas summas netiks veiktas. Bezdarbnieks darba praktizēšanas aktivitātē varēs iesaistīties no 2 nedēļām līdz 6 mēnešiem, gada laikā bezdarbnieks varēs rindas kārtībā piedalīties pasākumā arī atkārtoti.
Darbam pašvaldībā valmieriešus rindas kārtībā norīkos NVA Valmieras filiāle, bet līgumu ar viņu slēgs pašvaldība. Bezdarbnieki, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu un vēlas strādāt darba prakses vietā pašvaldībā, tiek aicināti pieteikties NVA Valmieras filiālē.
Projekts par darba praktizēšanas vietu izveidi tiek organizēts no 2009.gada septembra līdz 2010.gada 31.decembrim, to finansiāli atbalsta Eiropas Sociālais fonds (ESF), bet īsteno Nodarbinātības valsts aģentūra sadarbībā ar pašvaldībām. Kopējais finansējums no 2009.gada septembrim līdz 2010.gada decembrim darba prakšu nodrošināšanai pašvaldībās no ESF un valsts budžeta ir 24 miljoni latu. Šajā laika periodā visā Latvijā plānots izveidot 27 tūkstošus darba praktizēšanas vietas.
Jāpiebilst, ka pašvaldībām, kas piedalās NVA īstenotajā un ESF līdzfinansētajā projektā „Darba praktizēšanas pasākumu nodrošināšana pašvaldībās darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai”, NVA finansiāli nodrošina nepieciešamā inventāra iegādi un nomu, bezdarbnieka veselības pārbaudi pirms darba praktizēšanas uzsākšanas, transporta u.c. izdevumus.
2009.gada 31.augustā Valmieras pilsētā reģistrēts 1591 bezdarbnieks, bezdarba līmenis pilsētā ir 8,8% no darbspējīgā iedzīvotāju skaita.
Pēc apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Valmieras domes deputāta Romāna Naudiņa ierosinājuma, Valmieras domes deputāti atbalstīja priekšlikumu piemērot pakalpojuma atlaidi cilvēkiem ar īpašām vajadzībām apmeklējot Valmieras peldbaseinu. Turpmāk (no šā gada 1.septembra) apmeklējot peldbaseinu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām tiks piemērota atlaide 40% apmērā.
Atlaide peldbaseina apmeklējumam tika piešķirta arī pensionāriem un Vidzemes augstskolas pilna laika studiju programmas studentiem.