Rīga, 27.apr., LETA. Apvienības "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) valde, izvērtējot valdības darbu pie nozaru strukturālo reformu un valsts budžeta grozījumu gatavošanas, secinājusi, ka patlaban nepamatoti ir atstāti novārtā ekonomikas stimulēšanas, kredītņēmēju aizsardzības un kredītresursu tirgus atdzīvināšanas pasākumi, kādi ekonomiskās krīzes pārvarēšanai šobrīd tiek īstenoti citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs.
"Valdībai ir nekavējoties jāizpilda starptautisko institūciju prasības pēc budžeta izdevumu samazināšanas un strukturālajām reformām, lai saņemtu paredzēto aizdevumu. Taču tas vien var iedzīt Latviju un tās pilsoņus grūti atmaksājamos parādos, tādēļ paralēli ir jāveic arī virkne pasākumu ekonomikas stimulēšanai un darba vietu saglabāšanai, līdzīgi kā to dara citas valstis," sacījis TB/LNNK priekšsēdētājs Roberts Zīle.
TB/LNNK valde aicina Ministru kabinetu nekavējoties sākt darbu pie vairāku ekonomikas atbalsta pasākumu īstenošanas, aģentūru LETA informēja TB/LNNK preses sekretārs Rolands Pētersons.
TB/LNNK valde rosina valdību panākt vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem par piešķirtā finansējuma izlietojuma mērķu paplašināšanu un uz tā pamata izstrādāt visaptverošu ekonomikas stimulēšanas programmu, kā arī aicina pēc iespējas ātrāk sagatavot valsts budžeta grozījumu projektu, lai tiktu iedarbināti patlaban jau sagatavotie pasākumi uzņēmējdarbības kreditēšanas atbalstam.
TB/LNNK valde aicina steidzami izstrādāt un ieviest subsidēto darba vietu mehānismu, gan samazinot darba devēju sociālās apdrošināšanas maksājumus par katru saglabāto darbavietu, gan izmaksājot uzņēmējiem vienreizēju valsts subsīdiju par jaunas darba vietas radīšanu vismaz 12 mēnešu garumā, kā arī aicina steidzami izstrādāt un sadarbībā ar komercbankām ieviest pašapdzīvotu mājokļu kredītņēmēju aizsardzības programmu, paredzot, piemēram, ka valsts uz noteiktu laiku atmaksā pusi no grūtībās nonākuša godprātīga kredītņēmēja kredīta procentu maksājumiem, savukārt komercbankas atliek pamatsummas maksājumus uz trim gadiem.
Tāpat valdība tiek aicināta nākt klajā ar iniciatīvu mājokļu kredītu tirgus iekustināšanai, piemēram, pirmā mājokļa pircējiem apmaksājot pusi no kredīta procentu maksājumiem, kā arī galvojot visu kredītu, ja komercbankas piekrīt pamatsummas atmaksu sākt prasīt ne ātrāk kā pēc diviem gadiem.
TB/LNNK valde izteikusi arī aicinājumu valdībai uzturēt ārpolitisko spiedienu, lai ES vadošās dalībvalstis izšķirtos par eiro ieviešanai nepieciešamo Māstrihtas kritēriju mīkstināšanu, jo īpaši tāpēc, ka jau esošās eirozonas valstis tagadējos ekonomiskajos apstākļos tos nespēj izpildīt.
TB/LNNK valde uzskata, ka tikai ātra, profesionāla un drosmīga valdības rīcība, pievēršoties ekonomikas atdzīvināšanai un bezgalīgi nevelkot garumā diskusijas par līdzekļu samazināšanu atsevišķām nozarēm, var pārskatāmā nākotnē - tuvākajos divos gados - izvest Latvijas valsti no krīzes un nodrošināt jaunu samērīgu augšupeju.
22.aprīlī Valmieras pilsētas vēlēšanu komisijai ir iesniegts apvienotais „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un partijas „Visu Latvijai” deputātu kandidātu saraksts. Apvienības priekšvēlēšanu programmas sauklis būs: „Valmiera var labāk!”
TB/LNNK un VL saraksta kandidāts, uzņēmējs Viktors Strāders atzīmē: „Nākotne nav tik melna kā to zīmē. Viss ir mūsu pašu rokās. Šī brīža sarežģītie ekonomiskie apstākļi liks vairāk domāt par uzņēmējiem, kurus tiešām var dēvēt ar LIELO burtu un saukt par Valmieras lepnumu. Nekustamo īpašumu spekulantiem un ātras peļņas guvējiem būs jāmeklē cits darbs. Es ar pārliecību raugos mūsu komandas cilvēkos, kas ir saimnieciski un Valmieras patrioti. Ja mūsu cilvēki savos uzņēmumos ir spējuši saglabāt darba vietas valmieriešiem, ja viņi turpina attīstīties, eksportēt savu saražoto produkciju, un galvenais likt savām ģimenēm justies laimīgām, tad man nav pamata viņiem neticēt. Mēs esam gatavi savas zināšanas sniegt arī Valmierai.”
Patriotiskā audzināšana – skaisti vārdi vai daudzus gadus ieguldīts darbs. Kā mēs katrs to saprotam. Vieniem, tas ir pasākumā paplivināts karodziņš, kuru pēc tam nedomājot iemet atkritumu urnā. Citiem, tas ir hokeja fanu bāra apmeklējums un braukšana mašīnā ar piestiprinātiem Latvijas karogiem. Vēl citam- asaras acīs, stāvot stacijā pie pieminekļa, kur vecāki izvesti uz Sibīriju.
Patriotiskā audzināšana – skaisti vārdi vai daudzus gadus ieguldīts darbs. Kā mēs katrs to saprotam. Vieniem, tas ir pasākumā paplivināts karodziņš, kuru pēc tam nedomājot iemet atkritumu urnā. Citiem, tas ir hokeja fanu bāra apmeklējums un braukšana mašīnā ar piestiprinātiem Latvijas karogiem. Vēl citam- asaras acīs, stāvot stacijā pie pieminekļa, kur vecāki izvesti uz Sibīriju.
Katrs mēs to izprotam savādāk. Tikai tagad mēs redzam visas izglītības kļūdas, kad viegli atteicāmies no daudz labām lietām, kas bija saistītas tieši ar patriotisko audzināšanu. Patriotisms sākas no ģimenes, no agras bērnības. Vecāku cilvēku cienīšanas, kuri šai pasaulē nodzīvojuši ilgu un pieredzes bagātu mūžu. Tie ir gan skolotāji, gan vecāki, gan arī tas onkulītis no kaimiņu mājas, kurš bija spiests sūri un smagi strādāt no 12 gadu vecuma, jo vecāki bija aizgājuši bojā kara laikā.
Kad astoņpadsmit gadus atpakaļ iestājos Zemessardzē, kāds no maniem 20-gadīgajiem kolēģiem prasīja, ko te dara tie vecie vīri, kas viņi par karotājiem?! Viens no viņiem atbildēja – jūs, jaunie izšausiet patronas un dosieties uz Zviedriju, vai Ameriku, bet mēs, vecie vīri nekur vairs nedosimies. Mēs paliksim cīnīties par savu sētu!”. Ir gājuši gadi, ir gājis visādi, bet, paldies Dievam, esam iztikuši bez šaušanas. Nu atkal ir grūti - šā brīža ekonomiskā situācija ir novedusi pie tā, ka atkal ļoti daudzi cilvēki mūsu valsti pamet. Dodas labākas, stabilākas dzīves meklējumos. Zaudēti ideāli un ticība. Ja vecāki un skola nav pratuši ieaudzināt mīlestību pret savu Dzimteni, tad tagad mākslīgi radīt patriotisma jūtas ir gandrīz neiespējami.
Visu šo, brīvestības gadu audzināšanas sekas ir sasniegušas kritisko punktu. Patriotisms daudziem beidzās arī pēc tam, kad negodprātīgi komersanti izmantojot cilvēku lētticību viņus apkrāpj un izliek no savām mājām un dzīvokļiem, kad beidzot saprotam, ka visus šos gadus bankas, dēļ savas peļņas mūs ir maldinājušas, radot ilūziju par jauko, bezrūpīgo dzīvi.
Nekad neesmu uzkrītoši spraudis pie krūtīm auseklīšus, jo uzskatu, ka tas ir jānopelna. Kā tas vīrs gados, kurš ar to ir gājis kaujās. Esmu pret to uzspēlēto latviskumu, ko reklamē daudzi un jo īpaši pirmsvēlēšanu laikā. Patriotisms sākas tēvam aizvedot puikas makšķerēt Gaujas krastos, lai viņš redzētu - cik skaista ir šī zeme, pie nometnes ugunskura interesantā pasākumā. Patriotisms un tā audzināšana sākas jau no ikdienas sīkumiem, kad mēs ar personīgo piemēru iemācam saviem bērniem un jauniešiem skolās būt godīgiem un stipriem, nepaiet garām nelaimē nokļuvušam sirmgalvim, attaisot durvis sievietei un nepagriežot muguru nekauņam, kurš piedzēries apspļauda garāmgājējus - zināt ne tikai tiesības, bet arī pienākumus. Patriotisms ir piederības sajūtas pret savu dzīves vietu, mīlestība un gādība pret to un pašaizliedzīga šīs telpas aizsargāšana. Šī telpa, šī vieta mums visiem ir viena, tā ir mums visapkārt. Tikai esot veseliem, stipriem miesā un garā jaunieši spēs stāties pretī visām tām dzīves grūtībām, kuras viņus sagaida, un vienlaicīgi spēs domāt arī par dzimtenes un līdzcilvēku labklājību. Man ļoti patīk, kāda autora teiktais - jādzīvo tā, lai bērni domājot par godīgumu un taisnīgumu atcerētos savus vecākus. Cik tad tādu ir!? Mums visai tautai ir uz ko tiekties!?
Kad dienēju armijā, tālu prom no mājām, sapņos redzēju Valmieras Stāvos krastus Gaujas malā. Tur, svešumā saproti, ko tev nozīmē šī zeme. Visus gadus esmu strādājis kārtības nodrošināšanas iestādēs, kur man pirmkārt ir bijis jāatceras, ka esmu devis zvērestu un tikai tad ,varu runāt par ko citu. Valmierā būtu vajadzīga vieta (piemēram, piemineklis Valmieras Vienības laukumā ), kur jaunajiem kārtības sargiem nodot zvērestu. Lai viņiem kaut mazliet būtu kauns, nomācoties uz nodokļu maksātāju rēķina akadēmijā, saskaroties ar pirmajām dzīves grūtībām, skriet uz „godpilno” jurista vietu kādā firmiņā. Mēs esam aizmirsuši, ko nozīmē vārds – virsnieks! Mēs aizmirstam, ka ne vienmēr varēsim iztikt ar jauku padziedāšanu – dziesmotā revolūcija var izdoties tikai vienreiz un tā nepalīdz valsts iekšējās drošības stiprināšanā!
Lai šis grūtais laiks mums visiem nāk par svētību, nevis postu!...
18. aprīlī 10:00, vislatvijas „Lielās talkas” ietvaros arī Valmierā noritēs sakopšanas darbi, kuru ietvaros valmierieši tiek aicināti sakopt savu pilsētu, tās apkārtni un Gaujas krastus pilsētā un tās tuvumā. Atkritumu problēma it sevišķi labi redzama tagad, kad ir nokusis sniegs un ir atsedzies viss, ko cilvēki pa ziemu ir piemēslojuši. Lai vasaru un saulaino laiku mēs visi varētu patīkami pavadīt tīrā vidē, pašiem vien šī vide būs jāsakopj.
18. aprīlī 10:00, vislatvijas „Lielās talkas” ietvaros arī Valmierā noritēs sakopšanas darbi, kuru ietvaros valmierieši tiek aicināti sakopt savu pilsētu, tās apkārtni un Gaujas krastus pilsētā un tās tuvumā. Atkritumu problēma it sevišķi labi redzama tagad, kad ir nokusis sniegs un ir atsedzies viss, ko cilvēki pa ziemu ir piemēslojuši. Lai vasaru un saulaino laiku mēs visi varētu patīkami pavadīt tīrā vidē, pašiem vien šī vide būs jāsakopj. Talkas dienā, Valmieras iedzīvotājiem būs iespēja arī nodot, jau ilgu laiku mājās stāvošos lielgabarīta atkritumus EKO laukumos Beātes ielā 47 un Cempu ielā 10 no plkst. 7:00 – 22:00. Akcijas ietvaros šos atkritumus laukumos pieņems bez maksas – šī ir lieliska iespēja padarīt tīrāku gan savu dzīvesvietu, gan nepiemēslot vidi. Lai uzzinātu vairāk par talkošanas vietām un talkošanas inventāra saņemšanu griezies Valmieras pilsētas domē, vai portālā www.talkas.lv.
Vakar, 16.aprīlī, apvienības TB/ LNNK Valmieras grupas un partijas „Visu Latvijai!” jaunieši, apzinoties pavasara auksto laiku naktīs, nolēma uzdāvināt partijas Jaunais Laiks jauniešiem vilnas zeķes, kas tobrīd bija nosēdušies rindā pie Valmieras pilsētas domes durvīm, lai pirmie iesniegtu savu kandidātu sarakstu Valmieras pilsētas pašvaldības vēlēšanām.
Vakar, 16.aprīlī, apvienības TB/ LNNK Valmieras grupas un partijas „Visu Latvijai!” jaunieši, apzinoties pavasara auksto laiku naktīs, nolēma uzdāvināt partijas Jaunais Laiks jauniešiem vilnas zeķes, kas tobrīd bija nosēdušies rindā pie Valmieras pilsētas domes durvīm, lai pirmie iesniegtu savu kandidātu sarakstu Valmieras pilsētas pašvaldības vēlēšanām. „Mums rūp, lai Jaunā Laika jaunieši nesaslimtu un tādējādi neradītu papildu izdevumus valsts un pašvaldības budžetam, nodokļu maksātājiem”, saka TB/LNNK Valmieras grupas biedrs Oskars Paulicāns.
Jaunā Laika jauniešiem tika pasniegta arī TB/LNNK mape, kuras saturā bija Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likums un tabula ar pašvaldībās ievēlamo deputātu skaitu, atgādinot partijas Jaunais Laiks Valmieras nodaļai, ka Valmieras pilsētas domē tiek ievēlēti 13 deputāti. Neizprotama bija vakardienas Jaunā Laika pārstāvju paustā informācija mēdijiem, ka vēlēšanām sarakstā tiks virzīti 18 deputātu kandidāti. „Mēs ceram, ka Jaunā Laika Valmieras nodaļas vēlme pašvaldības vēlēšanām Valmierā virzīt 18 kandidātus šīs nakts laikā tika izlabota un vēlēšanu komisija Jaunā Laika sarakstu varēs reģistrēt,” saka TB/LNNK Valmieras grupas biedrs Ronalds Feders.
Apvienības TB/LNNK Valmieras grupas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš atzīmēja, ka ar skumjām noskatījies uz partijām, kas nākotnes cerību pārņemtas diennaktīm uzrauga Valmieras domes galveno ieeju. „Vairums partiju, reģistrējoties pirmās, cer saņemt vairāk vēlētāju balsis. Tas ir naivi. Valmierā vēlētāji ir pietiekami izglītoti un nemet vēlēšanu urnā pirmo pēc kārtas paņemto sarakstu. Būtu daudz prātīgāk, ja likums paredzētu vēlēšanu kārtas numurus noteikt izlozes kārtībā, līdzīgi kā tas ir Eiropas Parlamenta vēlēšanās,” saka R.Naudiņš.
Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK valde ir nolēmusi 17.aprīlī Rīgā sasaukt partijas ārkārtas kongresu, lai mobilizētu savus biedrus pašvaldību un Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, sestdien TB/LNNK domes sēdē paziņoja apvienības priekšsēdētājs Roberts Zīle.
Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK valde ir nolēmusi 17.aprīlī Rīgā sasaukt partijas ārkārtas kongresu, lai mobilizētu savus biedrus pašvaldību un Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, sestdien TB/LNNK domes sēdē paziņoja apvienības priekšsēdētājs Roberts Zīle.
Viņš atzina, ka TB/LNNK statūtos patlaban ir noteikta "smagnēja partijas pārvalde". Piemēram, ja TB/LNNK ministrs zaudē amatu, viņš automātiski zaudē arī vietu partijas valdē. Tā patlaban ir noticis ar bijušo tieslietu ministru Gaidi Bērziņu, kuru Zīle vēlētos redzēt partijas valdes priekšsēdētāja vietnieka amatā.
Kā jau bija paredzēts, TB/LNNK dome sestdien, 14.martā, apstiprināja deputātu kandidātu sarakstu Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kā arī EP vēlēšanu programmu un vadlīnijas pašvaldību vēlēšanu programmu izstrādei konkrētās pašvaldībās.
R. Zīle uzrunā domniekiem atzina, ka partijas darbības un arī priekšvēlēšanu kampaņas akcents būs uz aicinājumu atbalstīt savējos, jo šo principu ievērot ir svarīgi gan ekonomikā, gan saistībā ar nacionālajiem jautājumiem un Latvijas un latviešu interešu pārstāvniecību EP. Viņš arī uzsvēra nepieciešamību saglabāt partijas pašcieņu, tostarp attiecībā uz klipiem, ar kādiem pēdējo mēnešu laikā TB/LNNK "apmainījās" ar "Saskaņas centru" (SC).
R. Zīle arī vērsa uzmanību uz informāciju par to, ka divi "Pilsoniskās savienības" (PS) pārstāvji Rīgas domē atbalstījuši SC parakstu vākšanu par Rīgas mēra Jāņa Birka atstādināšanu. TB/LNNK priekšsēdētājs aicināja šos deputātus, ja ziņa ir nepatiesa, to skaidri pateikt, savukārt, ja šī informācija ir pareiza, "jāizsaka nožēla par "Pilsoniskās savienības" nacionālo stāju". TB/LNNK Saeimas frakcijas vadītājs Māris Grīnblats atzina, ka divu opozīcijas partiju un vairāku "jaunu seju" parādīšanās jaunajā Ministru kabinetā dod valdībai atelpu un zināmu sabiedrības uzticību. Pēc viņa domām, tieši "tēvzemiešu" neuzkrītošā rīcība panāca to, ka "Saskaņas centrs" vēl joprojām nav valdībā.
M. Grīnblats prognozēja, ka Valda Dombrovska valdība varētu strādāt līdz 10.Saeimas vēlēšanām, tomēr neesot izslēgts, ka pēc 6.jūnijā gaidāmajām pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām valdība varētu tikt gāzta, jo „Tautas partijas un „Jaunā laika" sadarbība nekad nav bijusi tā labākā, to mentalitāte ir ļoti atšķirīga."
Frakcijas priekšsēdētājs arī atzina, ka būtisks risks valdības pastāvēšanai ir sociāli ļoti smagās reformas, kuras valdība būs spiesta īstenot, pildot jau Ivara Godmaņa valdības noslēgtās vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem. Ir skaidrs, ka iecerētie tālākie algu samazinājumi var izraisīt iedzīvotāju neapmierinātību un protestus.
Liela problēma ir tā, ka jau iepriekšējās valdības nav parūpējušās par saprotamas un sociāli taisnīgas atalgojuma sistēmas izveidi, pēc kuras vadoties varētu veikt situācijai atbilstošus samazinājumus. Valstī izveidojušos atalgojumu sistēmu M. Grīnblats salīdzināja ar gleznu, kuru vienlaikus gleznojuši 15 - 20 dažādu stilu mākslinieki, tāpēc šī glezna "nekur nav liekama".
Ceturtdien, 2009.gada 5.martā apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK (TB/LNNK) Valmieras grupas biedru pilnsapulcē par Valmieras grupas priekšsēdētāju vienbalsīgi ievēlēts uzņēmējs Romāns Naudiņš, par priekšsēdētāja vietnieku - Valmieras Viestura vidusskolas skolotājs Uldis Jansons.
Ceturtdien, 2009.gada 5.martā apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK (TB/LNNK) Valmieras grupas biedru pilnsapulcē par Valmieras grupas priekšsēdētāju vienbalsīgi ievēlēts uzņēmējs Romāns Naudiņš, par priekšsēdētāja vietnieku - Valmieras Viestura vidusskolas skolotājs Uldis Jansons.
Gatavojoties pašvaldību vēlēšanām, TB/LNNK Valmieras grupas biedri nolēma, ka jāuzsāk sarunas ar ideoloģiski līdzīgām partijām par kopīga pašvaldību vēlēšanu saraksta izveidi Valmieras pilsētā. Sarunām ar politiskajiem sadarbības partneriem TB/LNNK Valmieras grupas biedri deleģēja Uldi Jansonu un Romānu Naudiņu. Pirmās sarunas notiks jau šonedēļ ar partiju “Visu Latvijai”.
“Šajā, Latvijas tautsaimniecībai īpaši sarežģītajā laikā, nav pieļaujama nacionāli un patriotiski domājošu cilvēku izklīšanu pa desmitiem partiju. TB/LNNK kā pieredzējušam un konstruktīvam politiskam spēkam ir jākļūst par nacionālo spēku konsolidētāju, sekmējot vienota saraksta izveidi, kurā būtu iekļauti valsts patrioti – gan sava aroda profesionāļi, gan saimnieciski un nacionāli domājoši cilvēki,” uzsvēra Romāns Naudiņš.
Sapulces laikā arī atzinīgi vārdi tika izteikti tieslietu ministram Gaidim Bērziņam un ekonomikas ministram Kasparam Gerhardam. Valmieras grupas biedri augsti novērtēja Gaida Bērziņa darbu un viņa ieguldījumu tiesiskas vides attīstībā Valmieras pilsētā, izveidojot Administratīvo rajona tiesu, kā arī sekmējot valsts valodas pozīciju nostiprināšanu tiesību aktos, tādejādi veicinot latviešu valodas lietošanu. Savukārt, Kaspara Gerharda vadītas Ekonomikas ministrijas delegācijas sastāvā daudzi Valmieras pilsētas un rajona uzņēmēji 2008.gadā apmeklēja Baltkrieviju, Kazahstānu, Krieviju, Tadžikistānu, Ukrainu, Turkmenistānu, Moldovu un citas valstis, kas uzņēmējiem palīdzēja paplašināt savas biznesa iespējas, atrast jaunus produkcijas noieta tirgus un sadarbības partnerus.
“Valmierā aktīvi strādā arī biznesa un inovāciju inkubators, kura darbība (sadarbojoties Ekonomikas ministrijai un Valmieras pašvaldībai), es ceru, arī pēc valdības maiņas tomēr tiks paplašināta. Biznesa un inovāciju inkubators uzņēmējdarbības uzsācējiem (uzņēmējdarbības veicināšana ir kļuvusi par vienu no valsts galvenajām prioritātēm) sniedz būtisku valsts atbalstu darba uzsākšanai un paplašināšanai,” saka R.Naudiņš.
Biedru pilnsapulces darba kārtībā bija arī Valmieras domes deputāta Ivara Brieža (TB/LNNK) ziņojums par darbu pašvaldībā, kā arī jaunu biedru uzņemšana apvienībā.
Pēdējie aizvadītie „patīkamā kapitālisma” gadi, kurus mēdz dēvēt arī par treknajiem gadiem, ir piedzīvojuši fiasko, atstājot aiz sevis sekas, kas pavadīs mūsu sabiedrību vēl ilgus gadus. No pirmā acu uzmetiena viss bija skaisti: Latvijas ekonomika piedzīvo „tīģera lēcienu”, brīvi ir pieejami kredīti, uz ielām dārgas luksus automašīnas, dārgi cigāri un konjaki kļūst par dzīves normālu sastāvdaļu, atpūtas ceļojumi vairākas reizes gadā tiek pieņemti par normu.
Pēdējie aizvadītie „patīkamā kapitālisma” gadi, kurus mēdz dēvēt arī par treknajiem gadiem, ir piedzīvojuši fiasko, atstājot aiz sevis sekas, kas pavadīs mūsu sabiedrību vēl ilgus gadus. No pirmā acu uzmetiena viss bija skaisti: Latvijas ekonomika piedzīvo „tīģera lēcienu”, brīvi ir pieejami kredīti, uz ielām dārgas luksus automašīnas, dārgi cigāri un konjaki kļūst par dzīves normālu sastāvdaļu, atpūtas ceļojumi vairākas reizes gadā tiek pieņemti par normu. Sabiedrības izveicīgākā daļa veiksmīgi izmanto banku piedāvātos finanšu līdzekļus. Kredīti tirgū tiek dalīti pēc principa: ja pulss ir, tātad spējīgs maksāt. Dažu gadu laikā nekustamā īpašuma cenas trīs un pat vēl vairākkārtīgi pārsniedz to patieso vērtību. Darījumu apjoms ar nekustamajiem īpašumiem katru dienu mērāms miljonos. Latvijas nekustamā īpašuma tirgu šajā periodā var salīdzināt ar „brīvo ekonomisko zonu”, kur netiek maksāti nodokļi un gūta maksimāla peļņa. Visa peļņa tiek tālāk ieguldīta nekustamā īpašuma tirgū, tādā veidā izveidojot apburto loku starp banku, nekustamo īpašumu attīstītāju un gala patērētāju. Šajā laikā bankas saņem milzīgus kredītu procentus, gūst pasakainu peļņu, bet Latvijas sabiedrība aizvien vairāk grimst „kredītu verdzībā”.
Atsevišķas sabiedrības daļas un dažu politiķu aicinājumi Latvijas valdībai apturēt ekonomikas forsēšanu palika nesadzirdēti. Tagad sekas tam visam ir dramatiskas, pat vēlētos teikt traģiskas, ko sākam lēnām apzināties. Jau šobrīd daudzu Latvijas iedzīvotāju kredītu saistības pret komerciestādēm pārsniedz ķīlas vērtību. Tas nozīmē, iegādāti nesamērīgi dārgi īpašumi, kuru kredītu vergi vēl būsim 10, 20 un 30 gadus. Var jau teikt, ka sabiedrību neviens nespieda vieglprātīgi izmantot šo iespēju. Un zināma taisnība šādam apgalvojumam ir. No otras puses – ja ir darbs un pastāvīgi ienākumi, kāpēc neparūpēties par jumtu virs galvas?
Tajā pašā laikā paliek neatbildēts jautājums par politisko atbildību. Kāpēc politikas veidotāji, tā teikt „gudrās galvas”, kam ir tiesības pieņemt attiecīgus lēmumus, lai ierobežotu negatīvus procesus, kas tagad novedis līdz „sasistiem traukiem un salauztām mēbelēm”, pamodās tikai tad, kad „ūdens sāka smelties mutē”? Kādēļ spekulatīvie darījumi ar nekustamo īpašumu savlaicīgi netika aplikti ar nodokli, tādā veidā bremzējot straujo finanšu plūsmu tautsaimniecībā, tagad atliek vien minēt.
Tagad nākas konstatēt, ka šī „tīģera lēciena” ieguvējus Latvijā diez vai izdosies atrast. Savukārt, par atbildīgajiem gan to var teikt – protams, ja kāds vēlēsies meklēt. Amatpersonu viedoklis, ka pēc kara visi ir gudri, ka tam visam ir pamatā pasaules finanšu krīze, ir divkosīgs un nevietā. Latvijas ballītes „finišam” līdzīgu piemēru citās pasaules valstīs nav mazums. Viens no tādiem ir bijušās Austrumvācijas scenārijs, kur deviņdesmito gadu pārkarsētais nekustamā īpašuma tirgus dažu mēnešu laikā kļuva par „ledus laikmetu” un cilvēka ķermenim komfortablu dzīves līmeņa temperatūru ir sācis ieņemt tikai beidzamajos gados.
Recepti Latvijas gaišai nākotnei šobrīd ir grūti iedot, bet esmu optimists - tāda obligāti būs!
Tradicionāli gada beigās Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Valmieras filiāles pārstāvji dodas ciemos uz Jeru pagasta „Saulrītiem”, kur grupu dzīvokļos dzīvo cilvēki ar īpašām vajadzībām. SIA „Baltijas Floristika” jau otro gadu ir iesaistījusies NVA aktīvās nodarbinātības pasākuma noteiktām personu grupām realizācijā, nodarbinot trīs bezdarbniekus ar invaliditāti no „Saulrītiem”.
30.decembrī Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Valmieras filiāles referente nodarbinātības jautājumos Iveta Lapiņa viņus apciemoja un pasniedza Jaungada dāvanas, ko bija sarūpējuši NVA Valmieras filiāles darbinieki par pašu saziedotajiem līdzekļiem. NVA Valmieras filiāles referente I.Lapiņa un SIA „Baltijas Floristika” īpašnieks R.Naudiņš pateicās Ilonai Kuruško, Sandrai Teterei un Raitim Vītolam par izturību, apņēmību un uzcītību, pildot uzticētos darba pienākumus.SIA „Baltijas Floristika” īpašnieks Romāns Naudiņš atzina, ka subsidētās nodarbinātības pasākums, kas nu jau ilgst otro gadu un tuvojas noslēgumam, ir labs atbalsts uzņēmējiem cilvēkus ar invaliditāti apmācīt jaunajam darbam un iegūt sev patiesi uzticamus darbiniekus. „Domāju, ka mums ir izdevies un Jaunajā 2009.gadā invalīdi noteikti turpinās darbu”, sacīja R.Naudiņš.NVA Valmieras filiāles vadītāja Agra Spurdziņa informēja, ka 2008.g. NVA aktīvās nodarbinātības pasākumā noteiktām personu grupām iesaistīti 13 bezdarbnieki (tajā skaitā 6 bezdarbnieki ar invaliditāti), no iepriekšējos gados pasākumā iesaistītajiem darbu turpināja 19 bezdarbnieki ar invaliditāti. Valmieras rajonā bezdarbnieku ar invaliditāti īpatsvaram reģistrēto bezdarbnieku kopskaitā ir tendence palielināties - 2006.g. – 5,8%, 2007.g. – 7,2%, 2008.g. – 11%, tāpēc ir ļoti svarīgi motivēt darba devējus izveidot darba vietas bezdarbniekiem ar invaliditāti.
Apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Valmieras grupa vērsusies pie partijas valdes ar aicinājumu rūpīgi sekot līdzi notikumu gaitas virzībai saistībā ar Lielbritānijas pilsoņu uzbrukumu Rīgas pašvaldības policistam piektdien, 13.jūnija vakarā.
Apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Valmieras grupa vērsusies pie partijas valdes ar aicinājumu rūpīgi sekot līdzi notikumu gaitas virzībai saistībā ar Lielbritānijas pilsoņu uzbrukumu Rīgas pašvaldības policistam piektdien, 13.jūnija vakarā.
„Apvienības TB/LNNK Valmieras grupa uzskata, ka minētais gadījums ir pēdējais piliens latviešu tautas pacietības traukā. Mēs pietiekami ilgi esam bijuši pacietīgi un izrādījuši viesmīlību un iecietību pret viesiem, kuri zaimo mūsu svētumus un atļaujas par mums ņirgāties,” paziņoja apvienības TB/LNNK Valmieras grupas vadītājs Romāns Naudiņš. „Esmu pārliecināts, ka gadījumā, ja jau iepriekš par dabisko vajadzību apmierināšanu vai ģenetāliju izrādīšanu Rīgā pie Brīvības pieminekļa mēs ar visu likuma bardzību būtu vērsušies pret tiem, kurus pat par cilvēkiem grūti nosaukt, tad līdz pēdējam notikumam – uzbrukumam policijas darbiniekam – iespējams nebūtu nonācis.”
TB/LNNK Valmieras grupa aicina Latvijas iedzīvotājus būt aktīvākiem un par pārkāpumiem, kurus izdara viesi no Lielbritānijas, nekavējoties ziņot policijai, lai tā var attiecīgi rīkoties. „Ja mēs nevēlamies, ka šie „atpūtas bez robežām” tīkotāji nesāk mūs nogalināt un izvarot sievietes, tad ir jādod skaidrs un nepārprotams signāls – mūsu galvaspilsēta un Latvija ir viesmīlīga tikai tiem, kas ciena mūsu valsti, tās iedzīvotājus, kultūru un tradīcijas. Kas paši to nesaprot, tiem jānodrošina attiecīga „skola”. Un nevajag satraukties, ja tas samazinās lētas izklaides tīkotāju skaitu un izklaides vietu ieņēmumus,” uzsvēra Valmieras grupas vadītājs Romāns Naudiņš.
Vienlaikus TB/LNNK Valmieras grupa rosina atbildīgajām iestādēm parūpēties par informācijas apmaiņu ar britu kolēģiem, lai Latvija savlaicīgi saņemtu informāciju par aizdomīgām personām, kuras izklaides nolūkos plāno apmeklēt Latviju, tajā skaitā, par šo personu iepriekš izdarītajiem pārkāpumiem un noziegumiem. Tas, savukārt, sekmētu pastiprinātas policijas uzmanības pievēršanu tiem.