Viens no karstāk apspriestajiem notikumiem aizvadītajā nedēļā ir Finanšu ministrijas piedāvātais nodokļu samazināšanas plāns, kas paredz, jau sākot ar šā gada 1.jūliju, pašreizējo 22% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi samazināt līdz 21%. Kā viens no diskutablākajiem jautājumiem šajā sakarā ir, vai vispār un cik liela būs šādas PVN samazināšanas efektivitāte. Jau izskanējušas bažas par to, ka simboliskā PVN samazināšana realitātē labumu var dot tikai tad, ja tiek panākta īpaša vienošanās ar tirgotājiem par to, ka nodokļa samazinājums tiek atspoguļots arī cenās, kas izskatās vēl samērā reāli īstenojams attiecībā uz precēm ar augstu vērtību, bet pilnīgi nereāli - lielākajam ikdienas preču klāstam, tostarp pārtikai.
Kā vairot veiksmīgu uzņēmēju skaitu Latvijā? Kāds ir iemesls kūtrai uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā? Uz šiem jautājumiem atbildes ir vairākas un katrai ir sava taisnība.
Šoreiz atsaukšos uz Latvijas iedzīvotāju «ģenētisko kodu», kas noteikti nav tāds, kāds ir, piemēram, poļiem, vāciešiem,tautām, kuras aktīvi rada ražošanas sektoru, tirgojas un spēj iekarot ārvalstu tirgus. Neapšaubāmi, arī Latvijā ir gana uzņēmēju, kuri radījuši lieliskas saimniecības,ražo kvalitatīvus produktus vai pakalpojumus. Diemžēl jāatzīst, to skaits ir nepietiekams. Ir izveidojies zināms cilvēku deficīts, kuri būtu spējīgi radīt un attīstīt, uzbūvēt «veselīgu» uzņēmuma struktūru.
Pēdējā laikā Latvijas politiskā laukā tiek aktualizēti nacionāli jautājumi. Saprotams, ka tos nostiprināt un stabilizēt vajadzēja jau kopš 1991. gada. Prieks, ka vismaz tagad tas ir realizējams. Taču daudz pārmetumu nacionāli noskaņotu politiķu virzienā izskan, ka tiek runāts par nacionāliem, bet nevis par ekonomiskiem jautājumiem. Taču, kā atzīst VL!-TB/LNNK līderis Raivis Dzintars, žurnālisti nemaz par to neinteresējas. Tāpēc SPEKTRS ņēmis vērā politiķa ieteikumu un sarunā aicinājis ar astoņu gadu teorētisku un praktisku pieredzi apveltītu ekspertu ekonomikas jautājumos 11.saeimas deputātu Romānu Naudiņu (VL!-TB/LNNK) .
Kārtējo reizi ir saasinājušās Eiropas Savienības attiecības ar Baltkrieviju. Šoreiz situācija ir tik nopietna, ka Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs A.Teikmanis aicina Latvijas uzņēmējus būt gataviem ekonomisko sankciju piemērošanai pret Baltkrieviju. Ko tas nozīmē komercdarbībai? Gluži vienkārši- investīciju pilnīgu vai daļēju zaudēšanu, noieta tirgus daļas zaudēšanu. Baltkrievija ir otrs lielākais Latvijas tirdzniecības partneris ārpus Eiropas Savienības. Ekonomiskās sankcijas pret Baltkrieviju, kuras aktīvi atbalsta Rietumeiropa, mūsu valstij nav pieņemamas.
Katram cilvēkam jāmācās pilnvērtīgi izmantot laiku. Lai tas tiktu pareizās devās tērēts darbam, lietām, kas nepieciešamas un aktīvai atpūtai. Šos principus cenšas ievērot arī Romāns Naudiņš. 4.februāris deputātam bija īpaši spraiga diena, proti, tikšanās ar Alojas iedzīvotājiem un saruna ar Limbažu iedzīvotājiem par gaidāmo referendumu. Limbažos sarunā piedalījās referenduma iniciators un krievu valodas, kā otras valsts valodas, sludinātājs - Lindermaņa kungs.
„Nav grūti iedomāties, ka pēc šādas sarunas, emocijas nav tās pozitīvākās. Tādēļ priecājos par iespēju šo negatīvismu neitralizēt, vakarā piedaloties hokeja spēlē Jelgavā”, atzīmē R.Naudiņš.
2.februāra Saeimas sēdē tika ievēlēta Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome piecu cilvēku sastāvā. NEPLP locekļi tika ievēlēti pirmajā atklātajā balsojumā, jo kopš 1.februāra stājās spēkā parlamenta Kārtības ruļļa grozījumi, kuri paredz lielāko daļu valsts amatpersonu ievēlēt atklāti.
Debatēs nācās klausīties kaismīgas runas par demokrātijas trūkumu, tika „bārstītas” tukšas, sen dzirdētas frāzes, tādēļ jautājums, vai pārmetumu izteicēji nav iedziļinājušies šī jautājuma būtībā, vai arī to neizprot.
Sena tautas gudrība teic: ‘’Labas ziņas un svaigu maizi nevar ilgi glabāt!’’
Tādēļ ar gandarījumu apstiprinu, ka 19.janvārī Saeima trešajā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus kārtības rullī, kas paredz atteikties no vairāku valsts amatpersonu aizklātas ievēlēšanas. Par grozījumiem nobalsoja 67 deputāti. Beidzot katram iedzīvotājam būs skaidrība un pieejama informācija par to, kā viņa izraudzītais deputāts balsojis.
Somi ražo, latvieši pērk. Kamēr Latvijā nespēsim saražot elementāras lietas, tautsaimniecības attīstība būs baltiem diegiem šūta. Tā ir mana dziļa pārliecība. Vairākās Rietumeiropas valstīs specializētas šūšanas darbnīcas ir izvietotas cietumos, invalīdu namos. Šīs darbnīcas izpilda valsts pasūtījumu. Vienlaikus tas risina sociālos jautājumus un vairo iekšzemes kopproduktu. Šis ir ceļš,kas ejams Latvijai.
TIKŠANĀS AR IEDZĪVOTĀJIEM,ORGANIZĀCIJĀM, BIEDRĪBĀM, NVO
Norise: 21.oktobrī 2011.gadā dienas garumā tikšanās ar Valmieras Viestura vidusskolas skolēniem.
Tēma:
Runājām par uzņēmējdarbību, ražošanu, eksportu un Latvijas Saeimu;
Informēju par ražošanas un eksporta praktisko pusi, pamatojoties uz savu pieredzi uzņēmējdarbībā.
Par to, cik svarīgi ir atbalstīt Latvijas ražotājus un ikdienā pirkt Latvijas preces.
Norise: 25.novembrī 2011.gadā tikšanās ar Valkas iedzīvotājiem
Tēma:
NA dalība valdībā, ministru virzīšana, NA frakcijas prioritātes šim un nākamajam gadam.
Piemērs tam, kā Vācijā citu tautību populāri sportiski,mūziķi un aktieri aicina mācīties vācu valodu un runāt Vācijā vāciski!Šī kampaņa turpinās RTL televīzijā arī šobrīd.
Rīta avīzes Latvijai ‘’NEATKARĪGĀ’’ žurnālists Jānis Lasmanis 2011.gada 13.decembrī jautā Saeimas deputātam no Nacionālās apvienības ‘’Visu Latvijai’’, TB/LNNK, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas biedram Romānam NAUDIŅAM :
Aizvadītās nedēļas nogalē valsti pāršalca baumas par Swedbank stabilitāti. Cilvēki panikā no bankas bankomātiem izņēma vairāk nekā 24 miljonus latu. Kam bija izdevīgi, un ko būtu nepieciešams darīt, lai šādas situācijas atkārtotos pēc iespējas retāk?
Jānis Lasmanis, Neatkarīgā Rīta avīze. Cerot panākt, lai valsti un pašvaldības pēc iespējas mazāk skartu iespējamie nākamie banku krahi, Nacionālā apvienība vēlas grozīt ierasto kārtību, nosakot, ka valsts un pašvaldību līdzekļi tiek pārvaldīti Valsts kasē, kā arī stiprināt kādu valsts banku ar ierēdņu algas kontiem. Nacionālās apvienības deputāts Romāns Naudiņš uzskata, ka komercbankām Latvijā ir dots pārāk daudz privilēģiju. Viņš kā atzīstamu un atdarināmu pieredzi pieminēja Vāciju, kurā valsts ierēdņu algu konti atrodas valsts bankā, kura izsniedz arī maksājumu kartes un piedāvā iespēju veidot depozītus. Deputāts uzskata, ka, rīkojoties līdzīgi, Latvija varētu izveidot stabilu un krīzēm mazāk pakļautu banku.
