Šodien ieejot Valmieras domes sēžu zālē biju patīkami pārsteigts. Beidzot uz galda līdzšinējo Lietuvā ražoto minerālūdeni VICHY bija aizstājis mūsu kaimiņu novadā ražotais minerālūdens "Valmiera". Paldies domes darbiniekiem un deputātiem, ka atsaucās manam aicinājumam atbalstīt savus ražotājus. Turpmāk sēžu laikā deputātiem būs iespēja remdēt slāpes ar Latvijā ražotu produktu. Sīkums, bet tomēr patīkami.
Laikraksts "Liesma" 14.01.2011
Jau 22 gadu vecumā sāku strādāt Krievijā ar pirmo zāģi kokapstrādes biznesā. Pa šiem gadiem esmu nonācis pie viena secinājuma — jo nacionālāks cilvēks, jo viņam ir lielāks veiksmes stāsts Krievijā. Ja tu esi nacionāls savā valstī un cieni pats savu valsti, tad taču cienīsi arī citu valsti. To biznesa attiecībās noteikti jūt tavs partneris tajā pašā Krievijā, Baltkrievijā vai kādā citā valstī. Pārbraucis pāri robežai, tu cieni to valsti, cilvēkus un viņu tradīcijas. Svarīgi ir cienīt tradīcijas, nestrīdēties, taču uzturēt savu nacionālo stāju, aizstāvēt savas valsts vēsturi. Šādā veidā cilvēks redz, ka mums varbūt nesakrīt viedokļi nacionālajos jautājumos, taču es stāvu par savu līniju, tātad ar mani var veidot kopīgu biznesu, es būšu uzticams partneris. Jo tur, kur runā bizness, politiķiem jāklusē!
Valmieras pašvaldības domes deputāts Romāns Naudiņš (TB/LNNK/Visu Latvijai) no savas kabatas valsts svētkos 18. novembrī nodrošināja arī pensionāriem un 3. grupas invalīdiem bezmaksas sabiedrisko transportu pilsētā.
Viņš ir netipisks Valmieras domnieks. Atšķirīgs no pārējiem, kas šad tad varbūt pārāk komfortabli jūtas savos uz četriem gadiem iegūtajos deputātu krēslos, ar savu rīcību spītīgi lecot ārā no vidējā deputāta dažubrīd liekulīgā credo.
— Piedod par cinismu — Saeimas vēlēšanas garām, tevi neievēlēja, pašvaldības vēlēšanas vēl tālu… Kā tev, pragmatiskam uzņēmējam, tāda doma ienāca prātā? Tavi kolēģi Valmieras domē daudz precīzāk rēķina, kad vērts būt īpaši labiem…
Neskatoties uz tautsaimniecības ķibelēm Latvijā, Valmierā 2010.gads bijis saimnieciski rosīgs. Šeit vietā būtu teikt milzīgu paldies Valmieras pašvaldības darbiniekiem, kas sekmīgi pildījuši savus pienākumus. Pašvaldības darbiniekiem veiksmīgi izdevies piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu dažādos projektos. Bez šīs naudas pilsētas attīstība būtu stipri apgrūtināta. Lēnām, bet tomēr pamatīgi tiek uzlaboti pilsētas centrālie ceļi. Mūsu pilsētas galvenā iela, Gauja, ir kļuvusi sakoptāka- izveidota ūdens tūristu piestātnes vieta. Savu iespēju robežās palīdzīgu roku valmieriešiem snieguši un smagu darbu iznesuši sociālā dienesta darbinieki.
Ja „treknajos gados” pašmāju politiķu dzīres nebūtu bijušas ar tādu apetīti, Valmieras pilsētai šogad būtu izdevies paveikt daudz vairāk.
Rīga, 18.nov., NOZARE.LV. Pēdējos divos gados audzis pieprasījums pēc produktiem ar Latvijas simboliku, biznesa portālam "Nozare.lv" atzina SIA "Baltijas floristika" īpašnieks Romāns Naudiņš.
Tāpat viņš apliecināja, ka pieprasījums pēc produktiem ar Latvijas simboliku pēdējos divus gadus ir audzis un patlaban stabilizējies. "Tas varētu būt skaidrojams ar to, ka tā sauktajos treknajos gados cilvēki bija materialistiskāk noskaņoti un rāvās tikai pēc naudas, atstājot nacionālos jautājumus un valsts simbolikas izmantošanu otrajā plānā. Patlaban situācija sāk mainīties uz labo pusi un cilvēki atgriežas pie nacionālajām vērtībām," sacīja Naudiņš.
Neskatoties uz to, ka Valmieras domes deputāti neatbalstīja deputāta Romāna Naudiņa ierosinājumu ļaut valmieriešiem izmantot sabiedrisko transportu 18.novembrī bez maksas, tomēr šis pakalpojums pensionāriem un 3.grupas invalīdiem būs bez maksas. Deputāts R.Naudiņš šim nolūkam ir izmantojis iespēju savu divu mēnešu deputāta amata atalgojumu ziedot pensionāru un invalīdu bezmaksas pārvadāšanai 18.novembrī.
R.Naudiņš saka: “Ceru, ka iespēja pensionāriem un invalīdiem sabiedrisko transportu 18.novembrī izmantot bez maksas tikai papildinās svētku noskaņojumu mūsu pilsētā.”
Deputāts Naudiņš atzīmē, ka mēģinās arī trešo reizi rosināt 2011.gada Valmieras budžetā paredzēt pāris simtus latu sabiedriskā transporta kompensācijām 18.novembrī.
Šodien un 18. novembrī pie apģērba spraužamas sarkanbaltsarkanas lentītes bez maksas ikviens varēs saņemt arī suvenīru un dāvanu veikalā "Love Latvia" universālveikala "Galerija Centrs" 1. stāvā. "Būdami īsti patrioti, mēs domājām, kā lai savam bērnam iemācām lepnumu par Latvijas valsti. Ja bērns redzēs savu tēti un mammu ar mēteļu atlokos iespraustām sarkanbaltsarkanām lentītēm vai maziem karodziņiem un arī viņam pašam kaut kur pie apģērba būs piesprausta šāda neliela zīmīte, tas vairos viņā mīlestību pret savu zemi," savu ieceri skaidro veikala saimnieks Romāns Naudiņš.
Sabiedriskās kārtības un drošības izdevumus veido pašvaldības atbalsts sabiedriskās kārtības uzturēšanai, atbalsts ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestiem un Bāriņtiesas izdevumi. Šajā kategorijā 2010.gada 9 mēnešos izlietots 61.7 tūkstoši latu, kas ir par 44.8 tūkstošiem latu mazāk kā iepriekšējā gadā.
Ziedojumi saņemti 7.7 tūkstošu latu apmērā, tajā skaitā 3.3 tūkstoši latu no SIA „TV 3 Latvia” mūzikas instrumentu iegādei Valmieras mūzikas skolas audzēkņiem no trūcīgām ģimenēm un 2.1 tūkstotis latu no Halles (Vācija) „Kristīgā žēlsirdības centra” Dienas centra rotaļu istabas remontam. Valmieras Pārgaujas pamatskola saņēmusi ziedojumu 200 latu apmērā no SIA „Salvis” skolēnu padomes un olimpiāžu uzvarētāju apbalvošanai ar ekskursiju un 6.klases absolventu sveikšanai. AS „SEB banka” ziedojusi 200 latus Valmieras Viestura vidusskolai bukletu un grāmatu iegādei skolēnu apbalvošanai skolas 70 gadu jubilejas pasākumā.
AS „Swedbank” ieskaitījusi ziedojumu Valmieras drāmas teātra atbalstam 1 tūkstoša latu apmērā jauniestudējuma - izrādes veidošanai. Pilsētas svētku atbalstam kopumā ziedoti 500 lati, tajā skaitā 400 latus AS „SEB banka” un 100 latus SIA „Valmieras mēbeles”. Valmieras Kultūras centrs saņēmis ziedojumus 370 latu apmērā – TDA „Gauja” jubilejas koncertam.
Ilgtermiņa kredītsaistības (kredītiestādes, piegādātāji, un ilgtermiņa saistības par ES fondu projektiem) uz 2010.gada 30.septembri sastāda 21.57 miljonus latu, kas ir par 3.79 miljoniem latu vairāk kā uz gada sākumu, kredītsaistību būtiskāko palielinājumu veido ilgtermiņa aizņēmumu pieaugums (2.71 miljons latu) un ilgtermiņa saistību par ES fondu projektiem pieaugums (attiecīgi 955 tūkstoši latu).